Valsts ieņēmumu dienests (VID) pašlaik konsultējas ar Datu valsts inspekciju par klientu jeb lojalitātes kartēs uzkrātās informācijas izmantošanu cīņai pret ēnu ekonomiku, otrdien raksta laikraksts «Neatkarīgā».
Jezdakovas pārsteigums: VID pēta lojalitātes karšu izmantošanu (451)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Citur pasaulē šādas prakses nav
Lai gan VID noliedz, ka ideja nākusi no viņiem, tomēr nav izslēgts, ka nākotnē tiešām lojalitātes kartes izmantos kā vienu no instrumentiem, lai pārbaudītu konkrētu personu izdevumu atbilstību ienākumiem. Nekur citur pasaulē lojalitātes kartes gan šādiem mērķiem neizmanto, piebilst avīze.
«Klientu karšu izmantošana fizisko personu kontroles pasākumos nebija ne VID ideja, ne iecere,» «Neatkarīgajai» uzsvēra VID sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Agnese Grīnberga, tomēr viņa atzina, ka VID pašlaik konsultējas ar Datu valsts inspekciju par šāda vai līdzīga instrumenta izmantošanu.
Grib zināt gada kopējos izdevumus
«Gadījumā, ja nolems, ka šāds instruments izmantojams, protams, likuma ietvaros, tas nenozīmē, ka VID interesēs, kādu desas šķirni vai cik daudz biezpiena katrs konkrētais Latvijas iedzīvotājs pērk. Vienīgais, kas VID varētu interesēt, ir tas, vai gadā iztērētā summa nepārsniedz legālos ienākumus,» atzina Grīnberga. Pēc viņas teiktā, līdzīga, bet ne identiska sistēma fizisko personu kontrolēšanai ieviesta Spānijā. Tur nodokļu uzraugi automātiski saņem ziņas par visiem, kas ir pirkuši, piemēram, ceļojumus vai apdrošinājuši īpašumu.
«Neatkarīgās» aptaujātie starptautisko uzņēmumu speciālisti nezināja nosaukt nevienu valsti, kurā nodokļu uzraugi ēnu ekonomiku censtos apkarot, izmantojot lojalitātes kartes.
VID vadītāja Nellija Jezdakova šobrīd atteikusies komentēt publiski izskanējušo informāciju, ka VID varētu izmantot liellveikalu klientu karšu inforāciju, lai pārbaudītu nodokļu maksātājus. Es negribu par to runāt. Es to ne noliegšu, ne apstiprināšu šo informāciju.
Tā ir tikai ideju līmenī. Un līdz ar to - vai mēs to darīsim vai nedarīsim – lai tas būtu pārsteigums,
tā LTV raidījumam De Facto jokoja Jezdakova.
Datu Valsts inspekcijā (DVI) pauda viedokli, ka ieņēmumu dienests no uzņēmējiem klientu datus drīkst pieprasīt, taču tikai nopietnos gadījumos, kad ir aizdomas par noziegumu.
«Ir jābūt skaidram tam kritērijam, ka šīs personas viņi tur aizdomās, iespējams, par noziedzīgu nodarījumu. Tas nav tā vienkārši: iešaujas prātā un man pēkšņi radās aizdomas. Tas, kas attiecas uz jurisprudenci, aizdomām jābūt pamatotām, ar kaut kādu faktu pamatotām,» sacīja DVI vadītāja Signe Plūmiņa.
Ir arī jautājums par klientu kartes datu ticamību, jo tādu karti var izmantot jebkurš cilvēks, neapstiprinot, ka viņš ir tās īstais īpašnieks. Lai arī VID dienests apgalvo, ka līdz šim lojalitātes karšu datus nav pieprasījuši un izmantojuši, DVI plāno to pārbaudīt.
Tirgotāji atrunājas ar datu aizsardzību
Pēc būvmateriālu tirgotāja «Rautakesko» vērojumiem, Skandināvijas valstīs uzraugošās iestādes izveidojušas tik pārredzamu sistēmu, lai pat idejiskā līmenī šāda veida klientu karšu datu analīze nenonāktu dienaskārtībā, atklāja «Rautakesko» mārketinga komunikāciju nodaļas vadītāja Ieva Zlaugotne.
Mazumtirgotāja «Maxima Latvija» preses sekretārs Ivars Andiņš uzsvēra, ka pašreizējā likumdošana nemaz nepieļauj iespēju, ka veikalu tīkls nodotu VID rīcībā visu informāciju par klientu kartēs uzkrātajiem datiem. «Ja VID vēlēsies, lai informējam par katru pirkumu, kas kāda klienta lojalitātes kartē pārsniedz, piemēram, 500 latus, to nevarēsim izpildīt, jo to liedz likums. Savukārt gadījumos, kad informācija tiks pieprasīta esošās likumdošanas ietvaros, protams, sadarbosimies ar tiesībsargājošajām iestādēm,» sacīja I.Andiņš. Ja tomēr tiks ieviests instruments, kas ļaus klientu lojalitātes kartes VID izmantot izdevumu un ienākumu kontrolēšanai, tad, iespējams, daļa iedzīvotāju vispār atteiksies tās lietot.
Andiņš tajā nesaskata traģēdiju, lai gan atzīst, ka zaudētāji būs gan pircēji, kuriem bija izdevīga šādu karšu lietošana, gan arī uzņēmumi, kuri šādā veidā varēja piesaistīt klientus. «Tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji būs spiesti izdomāt citus veidus, kā nodrošināt lojāliem pircējiem atlaides vai kādus citus labumus. Arī spēku samērs starp konkurentiem nemainīsies, jo, zaudējot uzticību lojalitātes karšu sistēmai Latvijā, cietīs visi, nevis viens konkrēts uzņēmējs,» sacīja Andiņš.
Laikraksts piebilst, ka vienai ģimenei Latvijā vidēji ir desmit līdz piecpadsmit dažādu uzņēmumu klientu kartes – dažas saņemtas par velti, dažas kā bonuss par lielāku pirkumu, citas pat iegādātas.