Ķīnieši sākuši Latvijā iepirkt nekustamos īpašumus

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Felicija Vērzemniece/TVNET

Ķīnieši sākuši Latvijā iepirkt nekustamos īpašumus, raksta laikraksts "Dienas Bizness".

Nekustamo īpašumu tirgū ieplūst "jaunas asinis"

Latvijas nekustamo īpašumu tirgū sākušas ieplūst "jaunas asinis". Līdz šim šis tirgus lielā mērā turējās tikai uz pircējiem no Krievijas un citām bijušajām padomju republikām, bet pēdējā laikā savu interesi aktīvi sākuši izrādīt arī ķīnieši, ko laikrakstam apliecināja aptaujātie nekustamā īpašuma tirgotāji.

Arī Ķīnas vēstnieka padomnieks Latvijā Li Bidzjans apstiprināja, ka ķīniešu interese par Latviju ir augusi gan pēc veiktajām reklāmas kampaņām, gan pēc Šanhajas "Expo".

Viņš neslēpj, ka daudzus ķīniešus Latvijā interesē iespēja apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi saņemt uzturēšanās atļauju, kas paver ceļu uz Eiropas Savienību,

taču nozīme esot arī salīdzinoši zemai nekustamā īpašuma cenai, iespējai viegli nokārtot visas formalitātes, kā arī stabilai ekonomiskai videi, kas potenciāli šeit ļautu attīstīt biznesu.

Pēdējo nedēļu laikā 46 uzturēšanās atļauju pieprasījumi

Par to, ka ķīnieši izrāda lielu interesi par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā apmaiņā pret uzturēšanās atļauju, liecina arī zvērinātu advokātu biroja "BDO Zelmenis&Liberte" dati. "Pēdējo nedēļu laikā esam saņēmuši 46 lūgumus uzturēšanās atļauju pieprasīšanai Latvijā, turklāt nupat daži ķīnieši jau ir iegādājušies nekustamos īpašumus Rīgā," stāsta "BDO Zelmenis&Liberte" partneris Jānis Zelmenis.

Viņš atzīst, ka šo uzturēšanās atļauju pieprasījumi iegūti, pateicoties advokātu biroja partneriem Pekinā un Šanhajā. "Jāsaprot, ka Ķīnas turīgie cilvēki zina, kas ir Parīze, Roma, Londona un Berlīne, taču neko nezina par Rīgu, kas ir tikai aptuveni 1000 kilometru attālumā no tās pašas Berlīnes," skaidro Zelmenis.

Viņš atzīst, ka Ķīnas lielā biznesa vadītājiem un īpašniekiem jau ir brīvs ceļš Šengenas zonā, taču uzturēšanās atļaujas, ko iegūtu apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi, varētu būt aktuālas Ķīnas vidējam biznesam. "Vienkāršākais un reizē arī pirmais solis ir tieši mājokļa iegāde, it īpaši pašreizējā situācijā, kad nekustamo īpašumu tirgus ir būtiski sarucis," skaidro Zelmenis. Viņš pieļauj, ka, iegūstot uzturēšanas atļaujas, tiek iegūta brīva ceļošana Eiropā, iespēja šiem ķīniešiem izglītot savus bērnus Eiropā.

Krievi pērk vairāk

"Ir notikuši pirmie darījumi ar klientiem no Ķīnas, taču par masveida tendenci vēl ir pāragri runāt. Nekustamo īpašumu pērkošo ķīniešu skaitu Latvijā pagaidām ne tuvu vēl nevar salīdzināt ar pircējiem no Krievijas vai citām bijušajām padomju republikām," sacīja "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Viņš norāda, ka ķīniešu interese par Latviju ir parādījusies pēdējā gada laikā.

"Iemesli un motivācija, kāpēc ķīnieši Latvijā pērk nekustamo īpašumu, ir dažādi - gan iespēja iegūt uzturēšanās atļauju, gan arī fakts, ka ķīniešiem tāpat kā mūsu austrumu kaimiņiem ir daudz brīvu līdzekļu, ko investēt dažādās pasaules valstīs. Pārsvarā šeit īpašumus pērk tie, kas šajā reģionā grib arī attīstīt biznesu," stāsta Šīns, piebilstot, ka ķīnieši izrāda interesi par nekustamo īpašumu tranzīta infrastruktūru tuvumā.

Jautāts, vai taisnība, ka ķīnieši lēmumu par noskatīto nekustamo īpašumu iegādi pieņemot ātri un par cenu nekaulējoties, Šīns atzīst: "Sarunās ķīnieši ir ļoti lietišķi, arī valodas barjera viņiem nereti neļauj ieslīgt liekvārdībā. Viņi ir ļoti uz biznesu orientēti un par īpašumiem nepārmaksā."

"Pašlaik esmu dzirdējis par nekustamā īpašuma pārdošanas darījumiem ķīniešiem par samērā nelielām summām, pārsvarā tie ir dzīvokļi,

taču, ja grib klientus no Ķīnas piesaistīt kaut cik būtiskos apmēros, ir jāstrādā valstiskā līmenī, jāizvieto reklāma starptautiskos medijos, jābrauc uz izstādēm, forumiem," saka "Baltic Sotheby's International Realty" īpašnieks Vestards Rozenbergs.

"Lai arī ķīnieši Latvijā ir kļuvuši aktīvāki, kopumā atsevišķu Ķīnas investoru interese par dzīvokļiem ir tikai piliens jūrā no iespējamā. Piemēram, Sanktpēterburgā ķīnieši būvē 350 000 iedzīvotāju paredzētu kvartālu. Ķīniešiem ir milzīgas valūtas rezerves, un viņi to iegulda visā pasaulē. Latvija ķīniešiem būtībā ir pārāk mazs tirgus, bet, ja būs iespēja investēt lielos stratēģiskos projektos kā lidostā, ostās vai citur, tad Ķīnas investori ar savām finanšu iespējām šādos projektos noteikti varētu iesaistīties," akcentē "Nira fonda" prezidents Vadims Markovs.

Par nekustamā īpašuma iegādi var saņemt uzturēšanās atļauju

Grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz, ka apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi ārzemnieki var saņemt uzturēšanās atļaujas Latvijā, spēkā stājās pērnā gada 1.jūlijā. Tie paredz, ka minimālā nekustamā īpašuma iegādes vērtība Rīgā ir 100 000 latu, bet citās Latvijas vietās - 50 000 latu.

Pašlaik ārzemnieki, iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā pēc Imigrācijas likuma grozījumu stāšanās spēkā, šiem mērķiem jau varētu būt iztērējuši vairāk nekā 100 miljonus latu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu