Laikraksta «Diena» patiesie īpašnieki jau vismaz brīdī, kad par tā kontrolpaketes īpašnieku 2010.gada vasarā formāli kļuva Viesturs Koziols, patiesībā bija trīs latviešu oligarhi Ainārs Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs, liecina pierādījumi, kurus tā dēvētās «oligarhu lietas» izmeklēšanas gaitā ieguvis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Pievienots Kolziola teiktais
Par to vēsta portāls «pietiek.com», atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, kas iegūta no izmeklēšanai tuvu stāvošiem avotiem.
Laikraksta «Diena» pirkšanas darījums realizēts caur SIA «Rīgas tirdzniecības osta» (RTO),
kas, kā ir pārliecināti izmeklētāji, caur starpniekfirmām slēpti pieder Šleseram, Šķēlem un Lembergam. KNAB redzeslokā laikraksta pirkums nonācis, izmeklējot trīs oligarhu patiesās īpašumtiesības citos uzņēmumos, arī RTO. Visu trīs oligarhu slēptās īpašumtiesības šajā uzņēmumā vismaz daļēji atšifrē, kādā veidā noticis «Dienas» pirkšanas darījums.
Ilgstoši noklausītas Šlesera sarunas
Izmeklējot iespējamus amata noziegumus, KNAB operatīvās darbības ceļā ilgstoši noklausījies Šlesera telefonsarunas un klātienes sarunas bijušās viesnīcas «Rīdzene» privātajos numuriņos, iegūstot informāciju, kas parāda: laikraksts pastarpināti pieder trim latviešu oligarhiem, bet mediju koncerna vadībā ieceltie cilvēki ir tikai šo personu menedžeri, caur kuriem slēpti tiek pārvaldīts šis un citi uzņēmumi.
No tā dēvētās oligarhu lietas izmeklēšanā iegūtajiem pierādījumiem izriet -
laikraksta daļas starp trim oligarhiem sadalījušās šādās proporcijās: 36% Šleseram, 24% Šķēlem un 20% Lembergam.
Savukārt vēl 20% - caur RTO tā valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam Ralfam Kļaviņam. Ņemot vērā laikraksta slikto finansiālo stāvokli, tas vismaz 2010. gadā saņēmis ikmēneša maksājumus no RTO.
Šlesers pārliecina
Šlesers pārliecinājis Kļaviņu iesaistīties «Dienas» darījuma finansēšanā, argumentējot, ka RTO un «Dienas mediji», kas ir politiskos procesus ietekmējošs resurss, jāskata kā viens vesels, jo no tā, kas būs premjers, satiksmes ministrs un citu ministriju vadība, kuras izvirza brīvostu valdes locekļus, būs atkarīgi daudzi lēmumi saistībā ar RTO.
Laikraksta nākotne tikusi apspriesta vairākās trīs oligarhu un viņu menedžeru sarunās, kas notikušas Šķēles birojā Dzirnavu ielā, liecina izmeklēšanas materiāli. Viena no tādām, kas notika 2010. gada 10. martā, iemūžināta kāda TV3 raidījuma «Nekā personīga» skatītāja iesūtītajā fotogrāfijā. No operatīvajām darbībām, noklausoties Šlesera un par viņa menedžeri uzskatītā laikraksta formālā īpašnieka Koziola sarunas bijušās viesnīcas «Rīdzene» privātajos numuriņos, secināms, ka visas darbības saistībā ar laikrakstu tiek saskaņotas ar Šleseru, Lembergu un Šķēli.
Koziols sarunās ar Šleseru apņēmies redakcijas darbā «ievērot sarkanās līnijas» attiecībā uz laikraksta slēpto īpašnieku interesēm un sniegt garantijas, ka tie netiks «nonesti».
Viņš sola tos nepakļaut kritikai un negatīvai publicitātei, liecina no izmeklēšanai tuvu stāvošiem avotiem gūtā informācija.
Gribēja no Lemberga atpirkt daļas
Sākotnēji, slēdzot slēpto darījumu par laikraksta iegādi, starp trim oligarhiem mutiski apspriests plāns to apvienot ar Lemberga ietekmē esošo laikrakstu «Neatkarīgā». Tomēr, kā secināms no izmeklēšanas materiāliem «oligarhu lietā», vēlāk Lembergs šai idejai pretojies un, ņemot vērā «Dienas» lielos zaudējumus, rosinājis to likvidēt vai pārdot.
Tāpat no Šlesera noklausītajām sarunām ar Koziolu izriet, ka 2010. gada oktobrī sāktas sarunas ar Lembergu par iespēju pārējiem laikraksta slēptajiem īpašniekiem atpirkt viņam slēpti piederošos 20%, bet šie plāni nav realizējušies. Par Lemberga ietekmi laikrakstā vēl pašlaik liecina par «viņa cilvēku» uzskatītā kādreizējā a/s «Ventspils naftas» valdes locekļa Normunda Staņēviča atrašanās «Dienas mediju» valdē un a/s «Diena» valdē.
Strīķe: Oligarhu lieta neizgāzīsies
Brīdī, kad tā dēvētā «oligarhu lieta» tiks nodota tiesai un atklātībā varētu parādīties darījumos iesaistīto personu noklausīto sarunu atšifrējumi, kas kalpoja par pamatu kriminālprocesa sākšanai, slepenības plīvurs pār laikraksta pirkumu kritīs, un līdzšinējās aizdomas par laikraksta patiesajiem īpašniekiem apstiprinās fakti. KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe maijā publiski paziņoja, ka «oligarhu lieta» neizgāzīsies un jau savāktie pierādījumi, kā arī tiesiskās palīdzības lūgumu ietvaros no ārvalstīm lūgtā informācija lietu ļaus nodot tiesai.
Visticamāk, ar slepenajā laikraksta pirkšanas darījumā iesaistīto personu informētību par šo faktu publiskošanas nenovēršamību ir saistīti plāni par šīs avīzes iespējamo reorganizāciju, par ko jau rakstījis portāls. Pēc izmeklēšanai tuvu stāvošu avotu sniegtās informācijas, laikraksta slēpto īpašnieku un viņu menedžeru sarunās daudzkārt uzsvērts, cik iznīcinoša mediju biznesam būtu patieso laikraksta kontrolētāju personību atklāšana.
Kas vēl slepus pieder Šleseram?
Operatīvās darbības pasākumu gaitā KNAB iegūtā informācija parāda, ka Šleseram slēpti pieder kapitāldaļas SIA «Rīgas tirdzniecības osta», SIA «Jaunrīgas attīstības uzņēmums», SIA «Baltijas aviācijas sistēmas», SIA «Zaķusalas Estates» un SIA «Abi krasti». Šīs kapitāldaļas tiek pārvaldītas caur vairākiem ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem, kuru oficiālie pārstāvji ir Viesturs Koziols, Tormuds Stene Johansens un Bertolts Fliks. Koziols pārstāvēts a/s «Diena» valdē un SIA «Dienas mediji» valdē, bet Stene Johansens pārstāvēts a/s «Diena» padomē. Koziols savu uzņēmumu saistību ar Šleseru publiski noliedzis. Tāpat Šlesers publiski noliedzis, ka viņam slēpti piederētu šo uzņēmumu kapitāldaļas. Šā gada maijā, kad KNAB veica vairākus desmitu kratīšanu sēriju ar trim oligarhiem un viņu menedžeriem saistītos birojos un dzīvesvietās, kratīšana notika arī Koziola kabinetā laikraksta «Diena» telpās.
Oligarhu lietas ietvaros KNAB izmeklē RTO un citu uzņēmumu slēpto īpašnieku iespējamus amata noziegumus, vienlaikus izmantojot savu dienesta stāvokli, lai veicinātu šo uzņēmumu biznesu, un slēpti saņemot no tiem dividendes un piedaloties to pārvaldīšanā.
