/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Zivsaimnieki ar bažām gaida Eiropas Savienības (ES) lēmumu par nākamā gada nozvejas kvotām. Viņi cer uz taisnīgu sadali. Taču patlaban apstiprināšanai Ministru padomē virzītais dokuments paredz Latvijai atvēlēto kvotu strauju samazinājumu - pat līdz 90%. Zivsaimniecības asociācijas priekšsēdētājs Inārijs Voits norāda, ka tas būtiski ietekmēs Latvijas zvejniekus.
Katastrofa piemeklējusi zvejniekus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saistībā ar nākamā gada plāniem, viņš šorīt intervijā Latvijas radio sacīja: "Stāvoklis ir ļoti sarežģīts un drūms. Šis ir pirmais gads, kad tik briesmīgus samazinājumus paredz Eiropas Komisija (EK)."
Jau šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu brētliņu samazinājums bija 22%. Nākamgad gaidāms samazinājums vēl par 26%.
Divu gadu laikā brētliņu nozveja jāsamazina uz pusi.
Tādējādi aptuveni puse flotes, kas zvejo brētliņas, ir lieka.
Līdzīga situācija ir ar reņģēm.
Savukārt lašu nozveju gaida "katastrofāli" samazinājumi - 79%.
"Vēsturiski šādi cipari un piedāvājumi vēl nav bijuši."
Ar ko tas skaidrojams?
Voits šādu ES nostāju skaidroja ar iepriekš pieļauto nepareizo zivsaimniecības politiku Vidusjūrā un Ziemeļjūrā. "ES ar savu politiku ir iebraukusi diezgan dziļā bedrē. Grīstē zvejniecība ir salaista Vidusjūrā un Ziemeļjūrā."
Tur dažas sugas ir pārzvejotas par 400%. Tas nozīmē, ka to zivju daudzums, kas atražo mazuļus, ir samazināts četras reizes.
Tādējādi, lai nepieļautu Vidusjūras un Ziemeļjūras likteni, Baltijas jūrā nozvejas kvotas tiek pamatīgi samazinātas. "Atspēlējas uz Baltijas jūru."
Latvijas zivsaimnieki nepadosies
Neskatoties uz ES drastiskajiem plāniem, Latvijas zivsaimnieki turpināšot attīstīties. Voits sacīja, ka zivsaimnieki centīsies no nozvejotajām zivīm iegūt maksimālu pievienoto vērtību, piemēram, filēt brētliņas. Izejvielas nāksies meklēt ārpus Latvijas.
Tomēr daļa konservu ražotāju varētu arī bankrotēt. Viņš prognozē, ka Latvijā paliks 5-6 šprotu ražotāji. Pārējiem būs lielas problēmas.
Runājot par pircējiem saistībā ar šiem ES plāniem, Voits prognozēja, ka
zivis Latvijā kļūs dārgākas.
Zivsaimniekiem esot jāturpina attīstīties un jāatjauno flote, kas jau desmit gadus neesot papildināta ar pavisam jauniem kuģiem.
Asu kritiku Zivsaimniecības asociācijas vadītājs veltīja Latvijas zinātniekiem - biologiem. Tieši uz viņu sniegtajiem aprēķiniem balstās EK, izstrādājot savus priekšlikumus par nozveju kvotām. Latvijas zinātnieki graujot Latvijas zivsaimniecību.