Lai risinātu apkures parādus, aktīvāk būtu jācīnās pret ļaunprātīgajiem nemaksātājiem, šādu viedokli šodien Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) sadarbībā ar Sorosa fondu-Latvija rīkotajā diskusijā "Enerģētikas izaicinājumi Latvijā: risinājumi un perspektīvas" pauda vairāku populārāko partiju pārstāvji.
Aicina aktīvāk cīnīties pret ļaunprātīgajiem nemaksātājiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Vienotības" pārstāvis Dzintars Zaķis norādīja, ka lielākā nemaksātāju daļa ir nevis pensionāri un mazturīgie, bet tie, kuri nevēlas maksāt, un tā viņa vērtējumā ir lielākā problēma. Kā vienu no risinājumiem viņš minēja parādnieku reģistra izveidi, līdzīgi kā ir izveidots kredītreģistrs. Viņaprāt, vajadzētu arī likt sarakstus ar parādniekiem, lai kaimiņi zina vainīgos, kā arī, iespējams, parādu apjomu varētu fiksēt zemesgrāmatā.
Zaķis arī norādīja, ka apsaimniekotāji dažādi risina šo problēmu, piemēram, nepiegādājot citus pakalpojumus, taču, viņaprāt, nozīmīga ir pašvaldību līdzdalība. Finanšu ministrija arī esot skatījusi iespēju piedāvāt kredītresursus, lai pašvaldības varētu problēmu risināt.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK" pārstāvis Einārs Cilinskis pauda viedokli, ka attiecībā uz tiem, kas nevēlas maksāt, jānodrošina ātrāka tiesvedība, savukārt ilgtermiņā strauji jāievieš energoefektivitātes programma. Savukārt attiecībā uz tiem, kas nespēj samaksāt, viņš rosina noteikt lielāku pašvaldību brīvību un tiesības noteikt pabalstus mazturīgajiem. Kā skaidroja Cilinskis, bieži pēc centralizētiem nosacījumiem pašvaldības spiestas maksāt tiem, kam patiesībā pabalsts nav vajadzīgs, bet tiem, kam tas vajadzīgs, formālu iemeslu dēļ nevar samaksāt.
"Saskaņas centra" deputāta kandidāts Ivars Zariņš diskusijā pauda uzskatu, ka šī problēma lielā mērā ir saistīta ar pašas valsts neizdarību, ļaujot šādai problēmai uzkrāties. Viņa vērtējumā, pirmkārt, jādara viss, lai varētu paātrināti parādus piedzīt, un, otrkārt, jādomā par to, kā sasaistīt dzīvokli ar maksājumiem, kas nepieciešami tā uzturēšanai. Kā piemēru viņš minēja gadījumus, kad parāds uzkrājas un pēc tam dzīvoklis tiek pārdots, parādu nesedzot. Arī Zariņš kā ilgtermiņa risinājumu redz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu.
Savukārt Zatlera reformu partijas līderis Valdis Zatlers uzskata, ka attiecībā uz trūcīgajiem jāparedz, ka no saņemamā pabalsta vispirms jāatskaita nauda komunālajiem maksājumiem un tad var izmaksāt pārējo. Savukārt pret ļaunprātīgajiem nemaksātājiem, viņaprāt, jāvēršas ar agresīviem sodiem.
Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Mārtiņš Jirgens diskusijā norādīja, ka "vairāk vai mazāk" pašvaldību līmenī jāatrod iespēja cilvēkiem kompensēt daļu no izmaksām.
Jau rakstīts, ka Latvijas Pašvaldību savienība veikusi 71 pašvaldības aptauju par situāciju siltumapgādē, un 1.maijā ir fiksētās iedzīvotāju parādsaistības bija 40,16 miljoni latu, bet iepriekšējā gadā tās bija 25,5 miljoni latu.