Kad savulaik sāka runāt par celulozes fabrikas būvniecību Latvijā, to uztvērām kā labu ideju, un valstij to atkal vajadzētu aktualizēt, šādu viedokli intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" pauda kartona iepakojuma ražotāja AS "VG Kvadra Pak" padomes loceklis Kārlis Šēnhofs.
Viņš stāstīja, ka "VG Kvadra Pak" ražošanā nepieciešamo kartonu iegādājas Skandināvijā un Eiropā.
"Skaidrs, ka ekoloģiskais tūrisms nenodrošinās valsts uzplaukumu. Bet eksportspējīga un ilgtspējīga rūpniecība var nodrošināt darbavietas, nodokļu nomaksu, iekšējā patēriņa pieaugumu un vēlmi atgriezties Latvijā. Celuloze ir stratēģiskā izejviela globālā mērogā, un pēc tās varētu būt labs pieprasījums. Jautājums ir par tehnoloģijām, kā šādu projektu īstenot, bet tā jau ir valsts atbildība un projektu noteikumu definēšana," uzsvēra Šēnhofs.
Viņš sacīja, ka Skandināvijā ir daudz pieredzējušu ekspertu, kurus varētu piesaistīt celulozes rūpnīcas projektā.
"Ja blakus celulozes fabrikai uzbūvētu kartona rūpnīcu, tiktu radīts interesants projekts, jo, piemēram, Beļģijas kartona iepakojuma ražotājs "Van Genechten Packaging N.V." nākotnē vairāk koncentrēsies uz izmaksu samazināšanu un uz dominējošo lomu Eiropas iepakojumu ražotāju tirgū, iegādājoties vēl kādu rūpnīcu," norādīja uzņēmējs.
Iepriekš intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" SIA "Jelgavas tipogrāfija" valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis atzina, ka celulozes rūpnīca poligrāfijas nozari nekādi neietekmēs, ja vien tai līdzās netiks uzcelta papīra ražotne, līdzīgi kā tas ir Skandināvijā.
"Tās ir ļoti lielas investīcijas. Protams, ir muļķīgi Latvijas koksni vest uz Zviedriju un tur pārstrādāt celulozē, jo to varētu darīt tepat Latvijā," norādīja Sīlis.
Savukārt tipogrāfijas SIA "Veiters korporācija" komercdirektore Diāna Ņesterova intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" atzina, ka Latvijā ir vairākas fabrikas, kas ražo papīru, tomēr ārvalstu klienti šāda papīra izvēli neatbalsta, kā arī vācu ražotāju drukas iekārtas nepieņem šādu papīru.
"Skandināvijā, kur meža īpašnieki ir arī papīra fabriku akcionāri, attīsta stratēģijas šajā jomā jau ilgus gadus, tāpēc nezinu, kā celulozes rūpnīca Latvijā ietekmētu poligrāfijas nozari," uzsvēra Ņesterova.
Jau ziņots, ka celulozes rūpnīcas projekta īstenošana Latvijā ir rūpīgi jāizvērtē gan no tā globālās konkurētspējas aspekta, gan detalizēti jāizvērtē, kāda būs projekta īstenošanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību kopumā - gan uz investīciju vidi un radītajām darba vietām, izejvielu nodrošinājumu un projekta ietekmi uz kokrūpniecības nozares tālāko attīstību.
Tā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Evita Urpena.
Viņa arī norādīja, ka nepieciešams Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izvērtējums par nepieciešamajām emisiju kvotām šādai ražotnei, kā arī projekta ietekmes uz vidi vērtējums.
Urpena stāstīja, ka pēdējos gados Ziemeļvalstu reģionā šādas rūpnīcas vairāk tiek slēgtas, nekā attīstītas jaunas, jo strauji mazinājusies to globālā konkurētspēja - tās nespēj konkurēt ar Latīņamerikas un citām trešo valstu rūpnīcām, kur pieejama ātraudzīga un lētāka izejviela, un līdz ar to ražošanas izmaksas ir daudz lētākas.
"Kokrūpniecība ir sektors, kas galvenokārt atkarīgs no vietējiem izejvielu resursiem. Patlaban var paredzēt, ka celulozes rūpnīcas attīstība prasīs lielu koksnes kā izejmateriāla apjomu, tāpēc pirms lēmuma pieņemšanas par atbalsta sniegšanu konkrētajam projektam nepieciešams rūpīgi izvērtēt Latvijā pieejamos meža resursus, jau esošās pārstrādes jaudas un to noslodzi, kā arī nodarbināto skaita prognozējamās izmaiņas," stāstīja Urpena.
Vērtējot nozares nodrošinājumu ar izejvielām, nozares eksperti norādījuši, ka Latvijā pieejami aptuveni trīs miljoni kubikmetru papīrmalkas, no kuras aptuveni 30% jau patlaban tiek pārstrādāta Bolderājas plātņu ražošanas rūpnīcā.
"Aptuveni puse koksnes resursu ir privāto īpašnieku rokās, tāpēc kvalitatīvam projekta vērtējumam nepieciešams VAS "Latvijas Valsts meži" un privāto mežu īpašnieku viedoklis par ilgtspējīgu rūpnīcas nodrošinājumu ar nepieciešamajām izejvielām. Tāpat koksnes resursu ievešanu no trešajām valstīm regulē ievedmuitas tarifi, piemēram, Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstanas vienotā muitas ūnija nodrošina, ka tarifu politika ir vienāda," norādīja EM pārstāve.
Jau ziņots, ka Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome uzklausīja Zemkopības ministrijas (ZM) viedokli par celulozes un papīra rūpniecības būvniecības projektu, kurā tika uzsvērts, ka ik gadus no Latvijas tiek eksportēts vidēji 2,5 līdz 3 miljoni kubikmetru apaļkoksnes. Eksportētais papīrmalkas un šķeldas apjoms ir potenciāls, ko varētu izmantot Latvijā plātņu, enerģijas vai celulozes ražošanai.
Tāpēc, lai vērtētu iecerēto celulozes rūpnīcas Latvijā projektu un resursu pieejamību, ZM aicināja projektu autoriem sniegt detalizētāku informāciju par izvēlētajām tehnoloģijām, jo ar tām ir saistītas prasības izejvielai, kā arī projekta izmaksas un saražotās produkcijas konkurētspēja.
