Latvijai apturētas Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļu izmaksas

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Latvijai kopš pagājušā gada 1.novembra apturētas Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļu izmaksas, šorīt telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis (LPP/LC). Viņš gan norādīja, ka Eiropas Kohēzijas fonda apstiprināto projektu īstenošana nav apstājusies un valdība savus uzdevumus turpina pildīt, tomēr tas notiek uz budžeta deficīta rēķina, un Latvija vairs nesaņem fonda līdzfinansējumu.

Kopš novembra, kad apturēta līdzekļu izmaksa, Latvija nav saņēmusi 120 miljonus latu, līdz ar to valsts budžeta finansiālais deficīts gada pirmajos četros mēnešos palielinājies līdz 278 miljoniem latu.

"Aizdevuma programmai beidzoties, starptautiskie aizdevēji redzēs budžeta ciparus un var prasīt taisīt lielāku budžeta konsolidāciju," skaidroja Godmanis, uzsverot, ka radušās problēmas nepieciešams atrisināt līdz vasaras atvaļinājumu laika sākumam.

EK nav apmierināta ar izlietoto līdzekļu izlietojumu

Godmaņa rīcībā esošā informācija liecina, ka līdzekļu izmaksa apturēta, jo Eiropas Komisiju nav apmierinājusi izlietoto līdzekļu audita kvalitāte un audita struktūra. "Kaut kādā veidā, pie valdības vai personāliju maiņas, mēs esam devuši informāciju, ka viss, kas ir bijis, ir slikti, un tagad tiks uzlabots," sacīja Godmanis, piebilstot, ka auditi katrā valstī ir citādāki, taču "mēs paši esam pateikuši, ka ir slikti".

Finanšu ministrijai, kas pilda revīzijas iestādes funkcijas, par Eiropas Savienības (ES) fondu apguves kārtējā gada revīzijas rezultātiem turpmāk būs jāziņo ne tikai Eiropas Komisijai, bet arī valdībai.

To paredz ceturtdien izskatīšanai Saeimas komisijās nodotie grozījumi ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā.

Šādas likumdošanas izmaiņas iepriekš rosinājusi Eiropas Komisijas audita misija. Pēc tās domām, lai nodrošinātu revīzijas iestādes neatkarību un stiprinātu revīzijas iestādes vadītāja pilnvaras, ir nepieciešams radīt iespēju revīzijas iestādes vadītājam tiešā veidā ziņot Ministru kabinetam ar finanšu ministra starpniecību par revīzijas rezultātiem un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanu.

Tāpēc sagatavoti likuma grozījumi, kas paredz, ka līdz kārtējā gada 1.martam revīzijas iestāde ar finanšu ministra starpniecību turpmāk informēs Ministru kabinetu par pārskata gada revīzijas rezultātiem. Ja revīzijas iestādes rīcībā ir informācija, ka ES fondu ieviešana var tikt būtiski ietekmēta, revīzijas iestāde varēs ziņot biežāk kā reizi gadā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu