Īpašnieki spiesti izcirst mežus, lai samaksātu kredītus

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Pēdējā laikā privātajos mežos ir dubultojusies koku izciršana, un daudzi mežsaimnieki ir spiesti izcirst savus īpašumus, lai samaksātu kredītus, intervijā informācijas portālam "Baltic Business Service" pastāstīja Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektors Jānis Kinna.

Izcērt mežus

"2007.gadā, kas ir pirms krīzes gads, tika izcirsti 10,12 miljoni, 2008.gadā bija kritums un tika izcirsti 8,96 miljoni kubikmetru, savukārt 2009.gadā tie jau bija 10,73 miljoni un pērn 12,98 miljoni kubikmetru. Pieaugušas arī izcirstās platības. 2008.gadā galvenajā cirtē tika izcirsti 30,6 tūkstoši hektāru, bet 2010.gadā – 48,7 tūkstoši hektāru," norādīja Kinna.

Viņš piebilda, ka krīzes laikā, kad cenas koksnei ļoti strauji samazinājās, privātie mežu īpašnieki arī ļoti strauji samazināja ciršanas apmērus.

"Ja 2007.gadā privātajos mežos tika izcirsti 5,43 miljoni kubikmetru, tad 2008.gadā – 3,42 miljoni, bet 2009.gadā – vairs tikai trīs miljoni kubikmetru koksnes. Taču 2010.gadā privātie īpašnieki ir atsākuši meža ciršanu, un pērn tika nocirsti jau 5,35 miljoni kubikmetru koksnes. Ja visās cirtēs kopā valstī pēdējos desmit gados vidēji gadā izcirsti 10,8 miljoni kubikmetru koksnes, tad salīdzinoši 2008.gadā no šā apmēra bija izcirsti 83%, 2009.gadā – 99,4%, bet pērn – jau 120,2%," klāstīja VMD vadītājs.

Spiesti cirst kredītu dēļ

Uz jautājumu, vai privāto īpašnieku aktivizēšanās meža ciršanā nozīmē, ka krīze jau pāri un cenas ir kļuvušas ļoti pievilcīgas, Kinna atzina, ka tā gan nav. "Tas drīzāk parāda to, ka ļoti daudzi ir spiesti cirst, jo viņiem jāmaksā kredīti. Lai gan arī, protams, cenām kopš 2010.gada sākuma ir tendence kāpt. Visi šie apstākļi 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, aktivitāti ir gandrīz dubultojuši," piebilda Kinna.

Viņš gan uzsvēra, ka VMD neapkopo informāciju par iemesliem privāto mežu ciršanai, taču privātie ir pieprasījuši vairāk ciršanas atļauju.

"Subjektīvā sajūta ir tāda, ka privātie varētu būt spiesti cirst diezgan lielā apmērā. 2009.gadā privātie plānoja nocirst 2,16 miljonus kubikmetru koksnes, 2010.gadā tie jau bija 3,32 miljoni kubikmetru, bet šogad jau pieprasīti ciršanas apliecinājumi par 4,46 miljoniem kubikmetru koksnes. Turklāt 2009.gadā, kad cenas bija ļoti zemas, privātajos mežos jau ar ciršana neapstājās. Tātad viņi cirta un pārdeva arī par ļoti zemām cenām.

Tāpēc es uzskatu, ka galvenie iemesli, kāpēc tagad ir vēlēšanās cirst vairāk, ir cenu pieaugums, nepieciešamība maksāt kredītus un, iespējams, parādās arī vēlme attīstīties.

Taču te gan jāpiebilst, ja mežus cērt privātais, viņš reti kad investē šo naudu atpakaļ mežā. Viņš varbūt atjauno mežu, taču, ja tiek saņemta lielāka naudas summa, viņš diez vai pa šiem līdzekļiem veido koksnes pārstrādi, jo pārstrādes jaudu Latvijā pietiek, it sevišķi pirmatnējo. Viņš šo naudu drīzāk izmanto citiem mērķiem," paskaidroja Kinna.

Viņš arī minēja, ka šogad gada sākumā ir mainījusies kārtība un ciršanas apliecinājuma darbības laiks ir trīs gadi. "Tāpēc, lai arī patlaban izsniegto ciršanas apliecinājumu skaits ir lielāks nekā pērn, tas nenozīmē, ka tieši šogad visu arī nocirtīs. Pērn līdz šā gada 30.aprīlim tika izsniegti apliecinājumi, kur kopumā plānotais ciršanas apmērs bija 11,05 miljoni kubikmetru. Šogad šajā pašā laika posmā uzrādītais plānotais ciršanas apmērs ir jau 12,85 miljoni kubikmetru, un palielinājums ir gan privātajiem, gan valstij. Bet, tā kā šie izsniegtie ciršanas apliecinājumi ir derīgi trīs gadus, es nevaru dot nekādu garantiju, ka tik daudz arī tiks nocirsts šajā gadā. Jo mežu īpašniekiem nav pienākuma uzrādīt, kurā gadā mežs tiks cirsts," pavēstīja Kinna.

Iesniedz atlūgumu

Pagājušajā nedēļā Kinna zemkopības ministram Jānim Dūklavam iesniedza atlūgumu. Atlūguma iemesls ir, pēc Kinnas uzskata, nesaprātīgās reformas VMD, kuras bija iecerējis ministrs, bet kurām Kinna nespēja piekrist. Kinna no darba vēl nav atbrīvots, jo pašlaik viņam ir slimības lapa. Kinnas pienākumus uz laiku pilda VMD Meža resursu reģistra departamenta direktors Ints Rudzītis

Valsts mežu dienests ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par meža politikas realizāciju visā Latvijas teritorijā, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu un realizē atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu