Tiesvedībā par bufernaftas īpašumtiesībām likvīdāks nodrošinājums par pašu naftu būtu nauda, kura iegūta no tās pārdošanas un glabātos Valsts kases kontā. Šādu risinājumu piedāvā tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V), raksta laikraksts "Dienas Bizness".
Jebkāda darbība ar bufernaftu pašlaik ir aizliegta
Ministrs norāda, ka patlaban ar tiesas lēmumu ir aizliegta jebkāda darbība gan ar to naftu, kas ir SIA "LatRosTrans" naftas cauruļvadā, gan ar to, kas jau ir izsūknēta un glabājas SIA "Ventspils nafta termināls" rezervuārā un par kuras uzglabāšanu tiesas noteiktajam īpašniekam būs jāmaksā.
"Nezinu, cik daudz - pāris tūkstošu, desmitus vai simtus tūkstošu - maksā no naftas vada jau izsūknētās bufernaftas glabāšana rezervuārā, tomēr gan no tiesā atzītā īpašnieka, gan valsts interešu viedokļa ķīla - nauda ir likvīdāka nekā ķīla - nafta," skaidro Štokenbergs.
Šā gada 16.maijā ir paredzēta Daugavpils tiesas sēde, kurā varētu skatīt lietas nodrošinājuma (naftas) jautājumu. "Tieslietu ministrijas rīcībā ir pāris nedēļu, lai šo jautājumu sagatavotu, taču svarīgs būs arī šobrīd tiesvedībā iesaistīto pušu - Baltkrievijas uzņēmuma "Družba" un SIA "LatRosTrans" - viedoklis, kaut arī šāds priekšlikums būtībā neaizskar pušu intereses strīdā, jo ķīla - nodrošinājums - glabātos Valsts kases kontā," norāda Štokenbergs.
Valsts no naftas pārdošanas varētu iegūt pat 60 miljonus latu
Viņaprāt, pašreizējā situācijā, kad ir augstas naftas cenas, par cauruļvadā esošās un jau rezervuārā iesūknētās naftas pārdošanu būtu iespējams iegūt aptuveni 60 miljonus latu. "Situācija, kad daļa naftas no naftas vada ir izsūknēta, bet nav iesūknēts konservējošais gāzes maisījums, nav tā labākā, jo pastāv vairāki iespējamie riski cauruļvada saglabāšanā," uzskata ministrs.
"2011.gada budžeta konsolidācijā Tieslietu ministrija izmanto Gata Kokina piedāvāto shēmu, kad visu tiesu izpildītāju kontu atlikumi (pārsniedz 30 miljonus latu) glabājas Valsts kasē. Tiesu izpildītāji, kuri atguvuši naudu no parādniekiem, glabā to savā kontā komercbankās un pat daudzos gadījumos nav ieinteresēti izmaksāt kreditoriem. Lai gan šo kontu atlikums tiesu izpildītājiem nebūs tik liels, tomēr valsts varēs ietaupīt 150 000 latu uz valsts parāda apkalpošanas rēķina," valsts izdevīgumu no bufernaftas pārdošanas iegūtās naudas turēšanas Valsts kases kontā raksturo Štokenbergs. Viņš noliedz, ka šāda ideja būtu priekšrocību radīšana kādai no tiesvedībā iesaistītajām pusēm.
Trūkst dokumentu, lai pierādītu tiesības uz naftu
Štokenbergs atzīst, ka valsts iespējamo rīcību īpašumtiesību atzīšanā uz bufernaftu kavējot fakts, ka nav atrasti nepieciešamie dokumenti ne Privatizācijas aģentūrā, ne Valsts īpašumu fondā, ne arī arhīvos, un, kur tie palikuši, neesot zināms. Tieši tāpēc viņš īsti neizprotot valdību veidojošo partiju koalīcijas padomē lemto (par Ventspils mēra Aivara Lemberga ierosinājumu bufernaftu pārdot izsolē, jo tā nav privatizēta), kas paredz, ka premjers ar rezolūciju uzdos tieslietu ministram sasaukt sanāksmi, kurā tiktu izskatīts jautājums par īpašuma tiesībām uz bufernaftu.
"Ja pie advokāta atnāk klients, tad aizstāvim ir vajadzīgi dokumenti - pierādījumi, kas šajā gadījumā atrodas citu ministriju iestāžu rīcībā. Ja šādu pierādījumu nav, tad arī advokātam - aizstāvim (šajā gadījumā Tieslietu ministrijai) ir grūti aizstāvēt klienta (šajā gadījumā valsts) intereses," skaidro Štokenbergs. "Ja kādam ir attiecīgi dokumenti, kas pierāda Latvijas valsts īpašumtiesības uz bufernaftu (vai arī jebkuru citu aktīvu), tad tie ir jāiesniedz kaut vai Tieslietu ministrijā, nevis tikai par tādiem jārunā, jo tad Latvijas valsts ar saviem pierādījumiem varēs pretendēt uz īpašumtiesību atzīšanu un arī iesaistīties tiesvedībā ar saviem argumentiem."
Jau ziņots, ka naftu, kas kopš 1997.gada atrodas Polockas-Ventspils naftas cauruļvadā, pašlaik ļoti izdevīgi varētu pārdot valsts izsolē un iegūtos līdzekļus nodot Latvijas valstij, iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumā "Labrīt, Latvija!" sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
Lembergs prognozē, ka, ņemot vērā pašreizējās naftas cenas pasaules tirgū, Latvija varētu iegūt ap 70 miljoniem latu, ko tā varētu izmantot dažādu Eiropas projektu līdzfinansēšanai gan izglītībā, gan kultūrā, gan citās nozarēs.
Cauruļvada īpašnieks SIA "LatRosTrans", protams, mēģinās pierādīt, ka maģistrālajos naftas cauruļvados Polocka-Ventspils un Polocka-Mažeiķi, kas atrodas Latvijas teritorijā, esošā tehnoloģiskā nafta ir "LatRosTrans" īpašums, taču, pēc Lemberga teiktā, šī nafta ir Latvijas valsts īpašums.
