Ārzemēs strādājošie nesteidz atmaksāt nodokļus Latvijā

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

1.aprīlis daudzām privātpersonām nozīmē kārtējā finanšu gada beigas. Savas ienākumu deklarācijas obligāti būs jāiesniedz arī visiem tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri guvuši jebkādus ieņēmumus ārvalstīs – par tiem jāmaksā nodokļu starpība Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam. Lai gan pēdējos gados aizbraucēji sāk aktīvāk iesniegt šīs deklarācijas, tomēr vairums nesteidz nokārtot savas saistības ar Latvijas valsti, tā svētdien vēstīja LNT raidījums „Top10.”

Ienākumu deklarācijas iesniegšana par aizvadīto gadu līdz 1.aprīlim attiecas uz tiem desmitiem, ja ne simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kas sevi un ģimenes nodrošina, strādājot Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā vai jebkur citur ārvalstīs.

Kā noskaidroja „Top10”, pieaug to peļņā aizbraucēju skaits, kas deklarācijas iesniedz un šo nodokļu starpību sedz labprātīgi. Statistikas dati liecina, ka par 2008.gadā ārvalstīs gūto peļņu deklarācijas iesniedza 1000 personas, iemaksājot Valsts kasē 2 miljonus latu. Savukārt par 2009.gadu obligātās deklarācijas iesniedza jau 8800 ārzemēs strādājošie, iemaksājot budžetā 4 miljonus latu.

Zina, bet neiesniedz deklarāciju

Lai gan deklarāciju iesniedzēju skaits audzis, joprojām šo godprātīgo personu skaits ir mazs, ja tiek pieņemts, ka peļņā uz ārvalstīm varētu būt devušies vismaz 20 reizes vairāk cilvēku, vēstīja raidījums. Arī kāda „Top10” intervētā Latvijas iedzīvotāja, kura vēlējās palikt anonīma, apstiprināja, ka ne reizi neesot iesniegusi deklarācijas par Īrijā gūtajiem ieņēmumiem.

Sieviete vairāk nekā sešus gadus esot strādājusi Īrijā, taču atgriezusies Latvijā ģimenes apstākļu dēļ. Viņa strādājusi kādā fabrikā un godīgi maksājusi nodokļus Īrijas valstij. Savukārt Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) šo gadu laikā viņa neesot ne reizi iesniegusi deklarācijas, lai gan dzirdējusi, ka tas ir jādara, proti, jāpiemaksā nodokļu starpība.

„Es pat neinteresējos. Vienubrīd saprotot, ka atgriezīšos, domāju, ka varbūt vajadzētu, bet zināju, ka tā summa nebūs maza, un tad padomāju - kam tā nauda aizies un kam tā tiks?” tā intervijā sacīja savulaik Īrijā strādājusī sieviete. Patiesi naudas summas, kas ārzemēs strādājošajiem Latvijas rezidentiem ir jāatmaksā mūsu VID, neesot mazas, informēja „Top10”.

Visvairāk jāatmaksā mazkvalificētajam darbiniekiem

Piemēram, ja zemas kvalifikācijas viesstrādnieks saņem standarta algu Lielbritānijā - 6 mārciņas stundā un strādā 40 stundas nedēļā, tad viņam mūsu VID gadā būtu jāatmaksā apmēram 1600 latu. Savukārt Vācijā nodokļi ir vēl mazāki un līdz ar to Latvijas valstij atmaksājamā nodokļu starpības summa ir vēl lielāka. Piemēram, flīžu licējam, kurš pelna 7 eiro stundā un strādā 60 stundas nedēļā, vēl papildus Latvijas valstij būtu jāatmaksā 2400 latu.

Uzņēmuma „KPMG Baltics” nodokļu menedžere Gunta Kauliņa norādīja, ka lielākoties rietumvalstīs ir progresīvā nodokļu sistēma, tādēļ vislielākās summas jāatmaksā tieši zemāk kvalificētajiem darbiniekiem, kuru algas jaunajās mītnes zemēs tiek apliktas ar minimālajām likmēm.

Kauliņa skaidroja: „Visvairāk, kas ietekmē šos maksājumus, ir neapliekamais minimums. Kamēr lielākoties rietumvalstīs sāk aplikt ar nodokli ienākumus no 400 līdz 500 latiem, mums tas ir ļoti mazs - 45 lati. Šīs summas ir nesalīdzināmi lielumi, līdz ar to, aprēķinot šos nodokļus, salīdzinoši vismaz vēl otrreiz tikpat jāmaksā Latvijā, sanāk.”

Nemaksātājiem būs grūtāk izsprukt sveikā

„Top10” vēstīja, ka līdz šim VID iespējas pieķert deklarāciju neiesniedzējus bijušas gana minimālas un vairāk tā bija pašu nodokļu maksātāju labā griba uzrādīt savus ienākumus. Taču nodokļu iekasētāji apgalvo, ka šī neziņa par Latvijas pilsoņu gūtajiem ienākumiem ārvalstīs nebūs mūžīga, jo esot sākuši darboties starpvalstu līgumi par informācijas apmaiņu.

VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bahanovska raidījumam pauda viedokli, ka dienests šobrīd saņemot informāciju jau no 17 valstīm par mūsu pilsoņiem, kas strādājuši ārzemēs un maksājuši tur nodokļus. Pēc šīs automātiski sūtītās informācijas dienests skatoties, vai šie cilvēki ir iesnieguši deklarācijas. Ja nav, tad vai nu tiekot sūtīts paziņojums, vai arī VID kontaktējoties ar viņu mītnes zemes ieņēmumu dienestu, kas tālāk strādā Latvijas interesēs.

Tiesa gan, VID atzīst, ka šie starptautiskie dati nonāk dienesta rīcībā lēni – vismaz ar viena gada nobīdi. 2010.gadā no ārvalstu ieņēmumu dienestiem tika saņemtas ziņas tikai par 8600 personām, savukārt šogad – jau par 21 tūkstoti cilvēku. Turklāt starp šīm 17 valstīm neesot Īrija, tomēr šī valsts esot apņēmusies datus neslēpt, ziņoja „Top10”.

Izeja - kļūt par Latvijas nerezidentu

Ja kāds Latvijas iedzīvotājs nevēlas vienudien saņemt no VID atgādinājuma vēstuli un maksāt ārzemēs gūto ienākumu nodokļu starpību, tad viņam atliekot tikai viena iespēja – kļūt par Latvijas nerezidentu. Šāda statusa iegūšanai nepietiekot tikai ar starptautisko normu, ka cilvēks nodzīvojis citā valstī vairāk nekā 183 dienas. Speciālisti norādīja, ka cilvēkam jāraksta iesniegums par izceļošanu Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP).

Attiecīgu lūgumu PMLP jau esot iesniegušas 57 600 personas. Pēc tam vēl nākas rakstīt iesniegumu VID par vēlmi atteikties no Latvijas rezidenta statusa. Tomēr šo lūgumu VID varot arī neapstiprināt, vēstīja raidījums. „Mēs vēl papildus vērtējam nosacījumus, kurā valstī šai personai vairāk ir ekonomiskās intereses, kurā valstī personai dzīvo ģimene, kur ir īpašums,” norādīja Bahanovska.

VID rīcībā neesot datu, cik personas esot savu rezidenta statusu mainījušas pret nerezidenta, taču esot skaidrs, ka šī nav masveidīga tendence. Kā noskaidroja „Top10”, daudzus tomēr mainīt šo statusu atturot VID pienākums piedzīt no personas nodokļu starpību par ārzemēs gūto peļņu par iepriekšējiem trim gadiem. Daudziem tā esot neatmaksājama summa.

FM domā risinājumus

Tomēr Finanšu ministrija (FM) sākusi domāt par risinājumiem. Ministrija esot noteikusi par augstas prioritātes uzdevumu sakārtot attiecības starp Latvijas nodokļu iekasētājiem un tiem iedzīvotājiem, kuri aizbraukuši peļņā uz ārvalstīm.

FM parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele intervijā „Top10” stāstīja par apspriesto priekšlikumu: „Būtu iespējams risinājums, ar ko nāktu pretim, ja cilvēks ir legāli strādājis un maksājis savā jaunajā mītnes vietā visus nodokļus, tad šādā gadījumā būtu apsverama iespēja - atbrīvošana no nodokļa nomaksas Latvijā. Ar nosacījumu, ka cilvēkam būtu jāsakārto attiecības ar valsti. Šajā gadījumā būtu jāmaina rezidenta statuss uz nerezidenta, un ar to šī lieta būtu atrisināta.”

Tomēr tiem, kas strādās ārzemēs un vēlēsies palikt Latvijas rezidenti, būs jāatmaksā nodokļu starpība pēc Latvijas likmēm, kā to dara šeit strādājošie. Nodokļu eksperte Kauliņa sacīja: „Es saprotu cilvēkus, motivācijas nav nekādas un viņiem lielai daļai naids uz mūsu valsti, ka spiesti izbraukt un nevar atrast pienācīgi apmaksātu darbu Latvijā, uzturēt ģimeni un tamlīdzīgi. No otras puses, Latvijā tāda pati situācija tiem, kas palikuši, - tie savukārt ar saviem maksātajiem nodokļiem nodrošina to mazumiņu, ko valsts, pašvaldība dod aizbraukušo bērniem vai vecākiem.”

Ja būs jāmaksā, tad pametīs Latviju

„Top10” iztaujātā Īrijā strādājusī latviete atzina, ka neredzot vajadzību vēl papildu naudu maksāt VID Latvijā. Sievietes bērni un vecāki bija palikuši Latvijā, kuriem viņa jau tā nosūtījusi lielāko daļu ārvalstīs gūto ienākumu. „Vai tad šī nauda aizies pensionāriem? Māti uzturu pati, un bērnu naudu - to es vairs Latvijā nesaņēmu, man maksāja Īrijā.”

Savulaik ārzemēs strādājusī sieviete atklāja savu rīcības plānu, ja gadījumā VID nodokļu inspektori viņu atradīs un pieprasīs samaksāt nodokļu starpību vairāku tūkstošu latu apmērā. Viņa tad esot gatava ar bērniem pamest Latvijas valsti, informēja raidījums.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu