Nodokļi jau spiež kaklu, taču ieņēmumi Valsts kasē sarūk (218)

Kopš jostu savilkšanas pēdējo divu gadu laikā valsts budžetam garām gājusi milzīga summa - pusotrs miljards latu. Salīdzinoši var teikt, ka tā ir vairāk nekā puse no naudas, ko Latvija līdz šim saņēmusi no starptautiskajiem aizdevējiem vai trešā daļa no valsts budžeta. Tik daudz naudas valsts zaudējusi, jo strauji samazinājusies nodokļu iekasēšana, vēstīja „Top10”.

2009.gadā iekasē par 1,2 miljardiem Ls mazāk

Statistika ir šāda: ja salīdzina ar 2008.gadu, tad 2009.gada budžetā ieņēmumi no pievienotā vērtības nodokļa (PVN) iekasēti par 318 miljoniem latu mazāk. Akcīzes nodokļa ieņēmumi bijuši teju par 37 miljoniem latu mazāki, bet uzņēmuma ienākuma nodoklis sarucis par nepilniem 306 miljoniem latu.

Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 2009.gadā iekasēts par 293 miljoniem latu mazāk, bet sociālās iemaksas samazinājušās par 337 miljoniem latu. Kopumā 2009.gadā nodokļos iekasēts par 1,2 miljardiem latu mazāk nekā 2008.gadā.

Arī bezdarba pieaugums pie vainas

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) raidījumam „Top10” skaidroja, ka tas tāpēc, ka ievērojami saruka Latvijas ekonomika, līdz ar to arī vērojama tik liela lejupslīde nodokļu iekasēšanā un būtiski samazinājušies Valsts kases ieņēmumi.

„Tas attiecas tieši arī uz nodokļu masas sarukšanu, jo daudzi uzņēmēji samazina savus apjomus, daudzi uzņēmēji arī spiesti izbeigt savu darbību, un līdz ar to arī rodas mazāki nodokļu iekasējumi. Tāpat arī darba algas samazinājās, tāpat arī mēs zinām, ka 2009.gadā par 200 000 pieauga bezdarbnieku skaits,” intervijā norādīja Vilks.

Arī 2010.gadā sarūk Valsts kases ieņēmumi

Jau 2009.gada vasarā toreizējais finanšu ministrs Einars Repše (JL) paziņoja, ka ekonomiskās lejupslīdes zemākais punkts jeb „bedres dibens” ir tuvu. Tomēr par spīti tam, arī 2010.gadā nodokļu ieņēmumi turpināja sarukt, kaut gan 2009.gadā šie rādītāji jau tā bija neiepriecinoši.

2010.gadā akcīzes ieņēmumi saruka par 46 miljoniem latu, uzņēmuma ienākuma nodoklis - par 85 miljoniem latu. Uzlabojās PVN iekasēšana, taču iegūti tika vien 26 miljoni latu vairāk, kas ir tikai 3% pieaugums. No IIN tika iegūts par 48 miljoniem vairāk, bet lielu „robu” iegrieza sociālās iemaksas, kas pērn samazinājās par gandrīz 173 miljoniem latu.

Kā informēja „Top10”, 2010.gadā kopumā nodokļi tika iekasēti par 300 miljoniem latu mazāk, līdz ar to divos aizvadītajos gados sarūkot par pusotru miljardu latu. Bijušais Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs Dzintars Jakāns raidījumam atzinis, ka statistika par nodokļu slikto iekasēšanu neejot kopā ar politiķu skaidrojumiem pērn, ka krīze valstī ir pārvarēta.

Jakāns: Jo vairāk palielina nodokļus, jo mazāk iekasē

Jakāns pauda viedokli: „Jāatzīst, ka tas bija vēlēšanu gads, bet mēs klausījāmies tikai par to, ka uzņēmējdarbība sāk atkopties, ka uzņēmējdarbība nepārtraukti attīstās, tiek stimulēta un praktiski viss ir labi. Beigās izrādās, ka tomēr viss ir slikti un mēs esam nodokļos saņēmuši par 300 miljoniem mazāk. Secinājums ir viens: jo mēs vairāk liekam tos nodokļus augšā, jo praktiski iekasējam mazāk.”

Turpretim finanšu ministrs Vilks šādu kritiku noraidot. „Nodokļu politikai, es domāju, šajā gadījumā nav bijusi nekāda loma, jo tā ir bijusi visai nemainīga, izņemot pēdējā gada laikā, kad nedaudz tika palielināts PVN. Bet kopumā jāsaka, tas tomēr ir ekonomikas krituma rezultāts, tas ir galvenais iemesls,” uzskata Vilks.

Finanšu eksperts kritizē valdības politiku

Savukārt finanšu analītiķis Ģirts Rungainis „Top10” sacīja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta kritums esot tikai viena medaļas puse, kādēļ tik strauji sarukuši nodokļu ieņēmumi Valsts kasē. Pēc Rungaiņa domām, līdzvainīga tomēr esot arī valdības īstenotā politika.

„Šie nesamērīgi augstie darbaspēka nodokļi kopumā nozīmē to, ka daļa uzņēmēju objektīvi nespēj vai neredz iespēju izdzīvot šajā ekonomikas situācijā un ir pārgājuši atpakaļ vai palielinājuši aplokšņu algu īpatsvaru, kas tālāk samazina šo nodokļu bāzi. Papildus reālajam ekonomikas kritumam, tas ir vēl pārvietošanās uz ēnu ekonomiku,” tā raidījumam situāciju komentēja Rungainis.

FM mierina Saeimas deputātus

Tāpat Saeimas Budžeta komisijas deputāti šonedēļ neslēpa bažas par to, ka arī šogad neesot nekādu uzlabojumu - Valsts kases dati liecina, ka 2011.gadā iekasētie nodokļi turpina sarukt. Šā gada janvārī un februārī esot iekasēts par 76 miljoniem latu mazāk nekā 2010.gada pirmajos divos mēnešos.

Tomēr Finanšu ministrija (FM) deputātus mierinājusi, norādot, ka nodokļi tiek iekasēti saskaņā ar plānu. FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis Saeimas deputātiem norādījis: „Ieņēmumi ir atbilstoši plānam līdzīgi kā pagājušajā gadā, nodrošina plānotos ieņēmumus.” Tomēr VID janvārī iekasējis par 13% vairāk, nekā plānots.

Kāpēc samazinātas nodokļu ieņēmumu prognozes?

Taču Jakāns uzskata, ka šogad statistikas tabulas izskatoties labi tāpēc, ka nodokļu ieņēmumu prognozes esot nepamatoti zemas – tās par objektīviem plānošanas skaitļiem esot grūti nosaukt.

„Ja mēs paskatāmies pagājušā gada pēdējo mēnešu tendences - oktobri, novembri, decembri, tad nevienā no šiem mēnešiem nav iekasēts mazāk par 300 miljoniem. Pēkšņi šā gada janvārī mums ir uztaisīts plāns - nez kāpēc 277 miljoni,” vērš uzmanību Jakāns.

Finanšu ministrs Vilks „Top10” pieļāvis, ka ieņēmumu prognozes varētu paaugstināt, tomēr, viņaprāt, tās esot korektas, turklāt tās akceptējuši starptautiskie aizdevēji. Vilks apelēja pie tā, ka „mēs joprojām esam pietiekoši piesardzīgi”.

Valsts attīstības vietā - knapināšanās

Tomēr Finanšu ministrijas mierināšana, ka nodokļu iekasēšana ir uz pareizā ceļa, Saeimas opozīciju nav pārliecinājusi. Arī finanšu eksperti no valdības joprojām gaidot saprātīgus lēmumus, kā mazināt budžeta deficītu, lai tas galvenokārt netiktu darīts uz nodokļu celšanas rēķina, vēstīja „Top10”.

Rungainis uzskata, ka varas gaiteņos netiek pieņemti „sāpīgie lēmumi”, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts attīstību. „Mēs turpinām knapināties un mēģinām iespiest trekno gadu un Latvijai nepareizo izdevumu struktūru jaunajā, stipri sašaurinātajā ienākumu būrīti, vienlaikus kaut kā atkaujoties no starptautiskajiem aizdevējiem,” uzsvēra Rungainis.