Video vairs nav pieejams.AS "Banka Baltija" (BB) bankrotam ir divi cēloņi - bankas vadītāju noziedzīga darbība un uzraudzību veicošās Latvijas Bankas (LB) prettiesiska bezdarbība, atsaucoties uz Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru "Latvijas Bankai" par labu "Bankas Baltija" likvidatoram piespriests samaksāt gandrīz 60 miljonus latu, vēsta portāls Pietiek.lv.
Repšes un Rimšēviča nolaidība?
Rīgas apgabaltiesas spriedumā konstatēts, ka LB 90. gadu vidus vadība – vispirms Einars Repše un Ilmārs Rimšēvičs – rīkojušies nolaidīgi, "Bankas Baltija" vadītājam Aleksandram Laventam nodrošinot īpašus apstākļus un līdz ar to veicinot Latvijas tālaika lielākās komercbankas izsaimniekošanu.
Tiesa konstatējusi LB vadības bezdarbību, prettiesiskas darbības, manipulēšanu ar informāciju, patieso faktu sagrozīšanu, nekonsekvenci un faktiski neveiktu kredītiestādes uzraudzību.
Spriedumā minēta pat situācija, kad LB vadība faktiski ierosinājusi "Bankas Baltija" saimniekiem sākt aktīvi nobēdzināt aktīvus, pirms LB kā uzraugošā iestāde sākusi rīkoties.
Kopumā ļoti apjomīgais spriedums vairāk nekā 60 lappusēs izskaidro, kāpēc LB, pat nesagaidot pilno sprieduma tekstu, uz to reaģēja ārkārtīgi asi, pasludinot to par nelikumīgu, bet "Bankas Baltija" likvidatora prasību – par nepamatotu un absurdu.
LB vadība ļauj šeptēties
Viens no tiesas spriedumā detalizēti aprakstītajiem Repšes, Rimšēviča un Laventa kopdarbības gadījumiem ir "Bankas Baltija" mēneša bilances nelikumīga grozīšana. Tāpat tiesa arī norāda, ka LB pieļāvusi situāciju, kad Laventa vadītā "Banka Baltija" „pati noteica termiņus, kuros nodot gada pārskatus. Vēl jo nepieļaujamāk ir tas, ka uzraugs līdzdarbojas uzraugāmajam, labojot gada pārskatos un audita pārskatos iekļaujamās ziņas ar mērķi formāli uzlabot bankas finansiālā stāvokļa atspoguļojumu bilancē”.
Faktiski esot konstatējams, ka, arī tiesai sniedzot paskaidrojumus par pārkāpumiem, LB „manipulē ar informāciju, sagroza patiesos faktus gan par uzraudzībā izmantotajām metodēm, gan pieejamo informāciju, nolūkā slēpt savu nespēju efektīvi veikt uzraudzības pienākumus.
Apgabaltiesas spriedumā nav minēti fakti, kas varētu skaidrot LB vadības - Repšes un Rimšēviča īpašo labvēlību pret Laventu, taču pieminēts tas, ka
kādā tikšanās reizē „[Tālis] Freimanis izdarīja atklātu spiedienu uz LB prezidentu, brīdinot viņu, ka, ņemot vērā a/s "Banka Baltija" lielumu un it īpaši saikni ar Krievijas kapitālu, pret šo banku nedrīkstot izturēties kā pret citām bankām.
A/s "Banka Baltija" uzskatīja, ka Latvijas Republikas likumi tai nav piemērojami.”
LB vadībai bija jārīkojas
Tiesa secinājusi, ka ar savu faktisko bezdarbību LB pieļāva komercbankas neadekvāti strauju izaugsmi, tādējādi dodot iespēju iesaistīt ievērojamus juridisko un fizisko personu līdzekļus un tos neadekvāti izlietot.
Tāpat tiesa secinājusi, ka LB nav veikusi savus pienākumus, lai identificētu, pārvaldītu un uzraudzītu kredītiestādes darbībai piemītošos riskus, un nav pasargājusi no zaudējumiem labticīgas trešās personas, tai skaitā valsts un pašvaldību institūcijas, kurām bija tiesības paļauties uz pienācīgu banku uzraudzības veikšanu no LB puses.
Tiesa norāda: ja LB būtu pildījusi tai ar likumu noteiktos pienākumus, konstatējot gan iekšējās kontroles trūkumus strauji pieaugošā apjoma dēļ, gan laikus ierobežotu bankas izaugsmi, kreditoriem nodarītie zaudējumi nesasniegtu tik lielus apmērus.
LB pienākums bija pieņemt attiecīgus nolēmumus par "Bankas Baltija" darbības ierobežošanu, kamēr netiek izpildīti sākotnējie LB norādījumi. Pēc šo normatīvu atkārtotas pārkāpšanas vai turpmākas neizpildes LB nekavējoties bija jāanulē bankas licence, kas 1993. un 1994. gadā bija vienīgais tiesiskais ietekmēšanas veids. Tātad, ja LB ievērotu savu likumā noteikto pienākumu, tad jau 1993. gadā pēc pirmā konstatētā "Bankas Baltija" pārkāpuma LB bija jāanulē bankas licence, kas liegtu iespēju bankai turpināt savu riskanto komercdarbību, teikts tiesas spriedumā.
Tiesa norāda, ka LB bezdarbība ļāva bankas amatpersonām netraucēti piesaistīt noguldītāju līdzekļus un sekojoši veikt prettiesiskas darbības ar bankā uzkrātajiem finanšu līdzekļiem, tādējādi radot zaudējumus bankas noguldītājiem.
Savukārt "Bankas Baltija" vadībai nepamatoti un neattaisnoti ilgu laiku tika dota iespēja veikt šīs prettiesiskās darbības, pat līdzdarbojoties, piemēram, pieļaujot un veicinot gada pārskatos iekļauto ziņu sagrozīšanu. Laikus izdodot bankas darbību reglamentējošus tiesību aktus, kontrolējot bankas darbības atbilstību izvirzītām prasībām un galu galā nosakot sankcijas, t.sk. anulējot "Bankas Baltija" licenci, ko centrālā banka varēja veikt jau, vēlākais, 1994. gada vidū, kreditoriem nodarīto zaudējumu apmērs daudzkārt samazinātos.
Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka reālu zaudējumu esamība neatkarīgi no tā, ka nebija zināms, ka tā radusies bankas vadības ļaunprātīgas rīcības rezultātā, atklājās jau vismaz 1994.gadā. LB veiktā pārbaude skaidri parādīja, ka bankas turpmāka darbība bez nopietna apdraudējuma visai valsts finanšu sistēmas stabilitātei nav iespējama. Bankas darbības rādītāji paši par sevi bija tādi, kas noteica nepieciešamību nekavējoties un radikāli rīkoties.
Tiesa secina: centrālās bankas rīcībā bija pietiekami daudz informācijas par komercbankas ekonomiskajiem rādītājiem, uz ko balstīt savus lēmumus, laikus apturēt gan noguldītāju līdzekļu nepamatotu piesaistīšanu, gan to izmantošanu bankas vadības merkantilo interešu apmierināšanai.
LB, būdama informēta par "Bankas Baltija" finanšu stāvokli, pieļāva šādas prettiesiskas darbības: bankas darbības apjoma būtisku palielināšanos, kā arī rupjus centrālās bankas norādījumu pārkāpumus, nepiemērojot par to nekādas sankcijas, pati uzņēmās bankas vadību, tādējādi ar savu darbību veicinot likuma un savu noteikto direktīvu neievērošanu; pavirši un bezrūpīgi rīkojās, izdarot kontrolpārbaudes un neatkarīgas procedūras, kas ļautu LB spriest par bankas finanšu stāvokli (kontrolpārbaužu nolūks ir pārbaudīt grāmatvedības sistēmas un uzņēmuma iekšējas kontroles darbotiesspēju). LB bija jāpievērš uzmanība un attiecīgi jārīkojas, līdz pat bankas licences anulēšanai un slēgšanai; LB bija jāreaģē uz "Bankas Baltija" kreditēšanas politikas trūkumiem, tostarp datu neesamību par aizdevumu ņēmēju finansiālo stāvokli, to īpašniekiem, ekonomiku un atmaksāšanas spēju, par aizdevuma nodrošinājumu (kura visbiežāk nebija), kā arī par aizdevumiem, kas bija piešķirti "Bankas Baltija" akcionāriem; LB konkrētajā gadījumā bija strikts pienākums pārbaudīt, vai bankā nav novērojami krāpšanas un izšķērdēšanas gadījumi (iekšējo pārbaužu trūkums, pēkšņi un ievērojami zaudējumi, dokumentu trūkums, neparastas skaidras naudas izmaksas, kā arī neparasti darījumi ar bankas akcionāriem un tiem tuviem partneriem, u.c.), nevis ar savu bezdarbību jādod iespēja turpināt šādas darbības," teikts tiesas spriedumā.
Ar pilnu sprieduma tekstu var iepazīties šā raksta resursos
