Viens no variantiem: PVN celt līdz 22% vai 23% (308)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Darbā pie nākamā gada valsts budžeta patlaban tiek gatavoti daudzi sāpīgas izšķiršanās saturoši priekšlikumi jaunajai vadībai, starp kuriem ir arī turpmāka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšana, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu daļas samazināšana pašvaldību budžetiem.

Pievienotas 2. - 4.rindkopas

Pagaidām vienīgā atsauce uz 2011.gada budžeta projekta saturu ir lasot Dombrovska vienošanās projektu potenciālajiem koalīcijas partneriem. Lai arī projektā nav minēti pasākumi, ar kādiem varētu panākt miljonu samazinājumus, tomēr ir vismaz uzskaitīti mērķi: pieļaujamā budžeta deficīta apjoms pa gadiem un uzstādījums, ka apmēram trešdaļu no konsolidācijas apjoma sasniegs ar nodokļu pasākumiem, bet divas trešdaļas ar izdevumu samazināšanu; mērķis no 2014.gada pievienoties eirozonai.

PVN likme patlaban ir 21%.

"Vienotības" finanšu ministra amata kandidāts Andris Vilks biznesa portālam "nozare.lv" atzina, ka tiek domāts par PVN likmes paaugstināšanu līdz 22%, taču

tikai tādā gadījumā, ja citas iecerētās nodokļu izmaiņas nedos iecerēto efektu.

Primāri tiekot spriests par nekustamā īpašuma nodokļa dubultošanu.

Šie priekšlikumi patlaban tiekot vērtēti un rēķināta to ietekme uz nākamā gada budžetu, lai jaunajai valdībai jau piedāvātu konkrētas izšķiršanās iesējas.

Savukārt Finanšu ministrija pagaidām gan nesniedz komentārus par budžeta tapšanas gaitu.

Budžeta deficītu nevarēs samazināt tikai uz izdevumu rēķina

"SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis septembra beigās norādīja, ka pagaidām nav redzami nekādi signāli vai pazīmes, kas liecinātu, ka budžeta deficītu izdosies samazināt tikai uz valsts izdevumu samazināšanas rēķina, nepalielinot nodokļu slogu.

Viņaprāt, budžeta īsināšanā tiks izvēlēti vieglākie ceļi un nodokļi tiks palielināti. Visticamāk, tas varētu skart tieši nekustamā īpašuma nodokļus. "Tas ir neizbēgami," norādīja Rudzītis.

Arī "Nordea bankas" vecākais ekonomists Andris Strazds uz biznesa portāla "Nozare.lv" jautājumu, vai iespējama nākamā gada budžeta konsolidācija nepieciešamajā apjomā bez nodokļu paaugstināšanas, atbildēja "nē", sakot, ka daļu no līdzekļiem budžeta deficīta samazināšanai nāksies meklēt budžeta ieņēmumu pusē.

Lielas cerības liks uz progresīvā NĪN ieviešanu

Ticamākie mēri attiecībā uz nodokļu izmaiņām esot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju atcelšana un progresīvā nekustamā īpašuma nodokļa ieviešana, kas, pēc dažādām aplēsēm, varētu dot papildu ieņēmumus ap 100 miljoniem latu gadā. "Savukārt tiešo nodokļu paaugstināšana grautu Latvijas eksporta sektora konkurētspēju un mazinātu cerības piesaistīt jaunas investīcijas," sacīja Strazds.

Konkrētu scenāriju izmaiņām nodokļu politikā vēl arvien nav

Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju nodaļas vadītāja Baiba Melnace septembrī atgādināja, ka ministrija negatavo nekādus atsevišķus nākamā gada budžeta variantus, bet, kā jau daudzkārt ir ticis minēts, valdība, tostarp FM, sagatavos jaunajai valdībai lēmumu pieņemšanai konsolidācijas priekšlikumus, kas apjomā pārsniedz nepieciešamo konsolidācijas apmēru.

Komentāri (308)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu