Latvijas enerģētikā mēģinās reanimēt kūdru (12)

Šādu viedokli laikrakstam "Dienas Bizness" paudis ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) padomnieks enerģētikas jautājumos Klāvs Olšteins (JL).

Latvijai kūdras ieguvē ir ļoti labas iestrādnes, tās ieguve ir rentabla, tāpēc vajadzētu stimulēt tās izmantošanu vietējā enerģētikā, uzskata Ošteins.

"Ceru, ka mums izdosies ielikt kūdru zem Atjaunojamo energoresursu likuma jumta. Absurdi ir, ka pašlaik faktiski darbojas aizliegums koģenerācijas stacijas kurināt kaut vai uz pusēm ar biomasu un kūdru," norāda Olšteins. Likums neaizliedz kurināt ar kūdru, bet atbalsts tiek piešķirts tikai biomasai, tāpēc Latvijas koģenerācijas staciju īpašnieki neizvēlas no izmaksu viedokļa neizdevīgo kūdru.

Īrijā ar kūdru tiek segti gandrīz 10% energopatēriņa, otrajā vietā ir Somija ar 6%, Igaunijā tie ir 2%, Zviedrijā un Lietuvā vismaz katrā pa 1%. Tomēr ES daudzi to ierindo starp videi nedraudzīgiem energoresursiem, jo uzskata, ka kūdras ieguvē tiek postīta daba, turklāt, iegūstot kūdru, atmosfērai tiekot atdota purva absorbētā ogļskābā gāze, kas ir pretrunā ar ES CO2 izmešu samazināšanas politiku, sacīja Olšteins.

Tajā pašā laikā Latvijā iegūtā kurināmā kūdra tiek eksportēta uz Igauniju un pašu mājās šis resurss netiek izmantots. Kūdras ieguves AS "Seda" pērn uz Igauniju eksportējis 20 000 tonnu kurināmās kūdras.

"Igaunijā ir daudz katlumāju, kurās kā kurināmo izmanto kūdru, un "Seda" piegādā šo Latvijā iegūto energoresursu Tartu katlumājai un gabalkūdru Valgas katlumājai," stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andis Gredzens. Viņš norāda, ka jaunajā apkures sezonā ziemeļu kaimiņvalstī darboties sāks jauna katlumāja ar 50 megavatu siltuma jaudu kopā ar koģenerācijas iekārtu ar 25 megavatu jaudu Pērnavā, kas kā kurināmo izmantos kurināmo kūdru un šķeldu. Līdzīgas jaudas katlumāju 2011.gadā paredzēts iedarbināt Kohtla-Jervē.

Gredzens atzīst, ka Latvijā kurināmo kūdru siltuma un elektroenerģijas ražošanai neizmanto, kaut arī padomju gados šim mērķim ik gadu tika patērēti ap 1,2 miljoni tonnu.

"Arī Sedā, kur agrāk kā energoresursu siltuma ražošanai izmantoja kurināmo kūdru, pašlaik kurina akmeņogles," piebilst Gredzens.

Savulaik veiktais pētījums par kūdras izmantošanu enerģētikā liecina, ka būtu lietderīgi 12 pilsētās ar 18 katliem - apkures stacijām izmantot piecu līdz desmit megavatu jaudu, kopumā pat līdz 590 megavatiem, tā ik gadu varētu patērēt pat līdz 1,2 miljonus tonnu, stāsta Gredzens.

"Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik padomju gados patērēja TEC-1 un pārējās katlumājas," uzsver Gredzens. Viņš arī norāda, ka tādējādi būtu jāiegūst aptuveni 3,6 miljoni kubikmetru kurināmās kūdras, kas radītu papildus aptuveni 600 jaunu darbavietu.

Latvijā var saražot lielus kurināmās kūdras apjomus, jo purvi aizņem 10,7% teritorijas un kopējie kūdras krājumi sasniedz 1,5 miljardus tonnu, no kuriem aptuveni trešdaļa ir kurināmā kūdra, bet pārējā izmantojama lauksaimniecībā. Pēc Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas datiem, ik gadu Latvijā tiek iegūti aptuveni ap 0,8 miljoni tonnu, tādējādi, iegūstot šo derīgo izrakteni līdzīgos tempos, tā krājumu pietiks vismaz 500 gadiem. Tiesa, ir dažādi liegumi, kuri šos apjomus 100% apmērā neļaus izmantot.

Jau ziņots, ka otrdien valdības sēdē nolasītajā Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā par Latvijas rīcību atjaunojamās enerģijas jomā kā galvenie izmantojamie atjaunojamo energoresursu veidi norādīta cietā biomasa, galvenokārt koksne, kā arī biogāze, vēja enerģija un hidroenerģija.

Ziņojumā teikts, ka saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) direktīvu Latvijas vispārējais mērķis ir palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru no 32,6% 2005.gadā līdz 40% 2020.gadā bruto enerģijas galapatēriņā.

2008.gadā atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā bija 29,9%, bet no elektroenerģijas kopējā galapatēriņa - 39,6%, kur lielāko daļu, mazliet vairāk par 97%, nodrošināja lielās hidroelektrostacijas, bet atlikušo daļu vēja elektrostacijas, biomasas koģenerācijas elektrostacijas un mazās hidroelektrostacijas. Vislielāko daļu no atjaunojamās enerģijas aizņem siltumenerģijas galapatēriņā, ieskaitot centralizēto siltumenerģiju, un tas ir 42,7%.

Ziņojumā norādīts, ka Latvijai nepieciešams sasniegt valsts enerģētisko neatkarību, gan veicinot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, gan palielinot vietējo ražotāju īpatsvaru enerģētikā, diversificējot energoresursu un enerģijas piegādes avotus un samazinot enerģijas importu.

Lai arī turpmāk Latvija varētu veiksmīgi darboties atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā, izmantojot ES enerģijas tirgus priekšrocības un vietējo enerģiju, EM iesaka izstrādāt ilgtermiņā sekmīgu atjaunojamo energoresursu plašākas izmantošanas politiku, ietverot enerģētikas, vides, transporta un lauksaimniecības sektorus, kā arī reģionālo vai telpisko plānošanu.