Latvijā ir kopumā zemākās algas Baltijas valstīs un vairākums jeb 68% uzņēmumu tuvākajā laikā atalgojumu pārskatīt vai mainīt neplāno, liecina starptautiskās vadības konsultāciju kompānijas "Hay Group" veiktais pētījums Latvijas, Eiropas un Krievijas darba tirgū.
"Hay Group" pārstāve Līga Rode informēja, ka labāk apmaksāto amatu augšgalu būtiskas pārmaiņas nav skārušas - līdzīgi kā iepriekš, vislabāk apmaksātā amatu saime ir informācijas tehnoloģijas, tai seko pārdošana un finanšu un grāmatvedības saimes amati. Ceturto vietu atalgojuma ziņā ieņem loģistikas amati. Savukārt viszemāk apmaksāts joprojām ir izpētē un attīstībā, mazumtirdzniecībā un klientu apkalpošanā strādājošo darbs.
Rode norādīja, ka, attīstoties ekonomikai, tiks radītas jaunas darba vietas un jau nākamgad sagaidāms darbaspēka trūkums un līdz ar to kaut neliels, bet atalgojuma pieaugums. Tomēr vairākums - 68% uzņēmumu - atalgojumu pārskatīt vai mainīt neplāno. Savukārt, domājot par sava uzņēmuma konkurētspēju, 30% uzņēmumu 2010.-2011.gadā plāno paaugstināt algas vidēji līdz pat 7% atkarībā no darbinieku kategorijas.
Tāpat "Hay Group" pētījums apliecina, ka algu kritums Latvijā ir apstājies un, sākot ar 2011.gadu, kad palielināsies darbavietu skaits, atkal trūks kvalificētu speciālistu, tādēļ sagaidāms algu pieaugums. Pagaidām darba vietu skaits kopumā nepieaug un personāla apmaiņas dinamika ir ļoti zema. Tāpēc darbaspējīgiem un strādāt gribošiem ļaudīm joprojām interesants ir ārvalstu darba tirgus.
"Salīdzinot ar Rietumeiropas zemēm, piemēram, Vāciju un Franciju, Baltijas valstīs mazkvalificēta darbaspēka atalgojums ir trīs līdz četras reizes mazāks.
Tāpēc vēl joprojām mazkvalificētam darbaspēkam ir lielāka motivācija emigrēt. Tāpat kā līdzšinējos gados, mūsu strādnieki brauc uz Īriju, Lielbritāniju, Norvēģiju un ASV. Jauni darba meklējumu galamērķi ir Beļģija, Dānija un Nīderlande, jo tur ir ļoti augstas darbaspēka izmaksas, un krīzes ietekmē arī šo valstu uzņēmēji raugās, kā samazināt ražošanas izmaksas," atzina Rode.
Baltijas valstīs augstākais atalgojums mazkvalificētam darbaspēkam ir Igaunijā, savukārt Latvijā ir augstākās algas augsta līmeņa speciālistiem un vidējā līmeņa vadītājiem, bet TOP menedžeri visvairāk pelna Lietuvā.
"Jo augstāks ir darbinieka amata līmenis, jo mazāka kļūst atalgojuma atšķirība un motivācija atalgojuma dēļ meklēt darbu ārvalstīs,'' sacīja Rode, norādot, ka,
salīdzinot ar Krievijas galvenajiem biznesa centriem - Maskavu un Pēterburgu, Latvijas vadītāju atalgojums ir divas līdz trīs reizes mazāks.
Ņemot vērā sociāli ekonomiskos, ģimenes un citus apstākļus, iespējamais papildus ieguvums nemaz nav tik nozīmīgs. Meklējot darbu augstā amatā citās valstīs, jāņem vērā, ka Latvijas izglītība un darba pieredze tiek augstu novērtēta Krievijā, Ukrainā, Kazahstānā un pārējās Vidusāzijas valstīs. Savukārt tiem, kas izvēlas darba gaitas turpināt Rietumu valstīs, visticamāk, karjeru nāksies būvēt no jauna un samierināties ar zemāku amatu nekā līdz šim Latvijā," novērojusi "Hay Group" pārstāve.
Atalgojums Rīgā un reģionos pamazām izlīdzinās
Tāpat tirgū vērojama tendence ar katru gadu atalgojumam Rīgā un reģionos arvien vairāk izlīdzināties. 92% no uzņēmumiem ir līdzīga pamatalga visos Latvijas reģionos. Tomēr minimālas atšķirības starp atalgojumu Rīgā un reģionos pastāv, un viszemākais atalgojums ir Latgalē, liecina pētījuma dati.
Salīdzinot ar līdzšinējiem gadiem, 2010.gadā
lielākajā daļā uzņēmumu - 94% - ir ieviesta atalgojuma sistēma ar fiksēto un mainīgo atlīdzības daļu.
Mainīgo atalgojuma daļu veido dažādi īstermiņa bonusi - mēneša, kvartāla, gada prēmijas un peļņas daļas. "Šā gada jaunatklājums - 30% organizāciju ir parādījušies ilgtermiņa darbinieku motivācijas plāni, kas nebija raksturīgi līdzšinējiem gadiem. Tiek veidoti ilgtermiņa bonusu plāni trīs, pieciem vai pat 10 gadiem, kas paredz atlīdzību par darbinieka ilgtermiņa sniegumu ar prēmijām, kompānijas akcijām un uzkrājumu programmām. Darba devēji ir ieinteresēti pieturēt labus darbiniekus ilgtermiņā, jo jaunu darbinieku piesaistīšanai un apmācībai ir nepieciešamas lielas izmaksas, turklāt nav garantijas, ka jaunais darbinieks būs tikpat efektīvs kā iepriekšējais," uzskata Rode.
Cilvēki nelabprāt maina darbu, bet ražība ir pieaugusi
Arī darbiniekiem ir mainījušās prioritātes - viņi ir ieinteresēti drošībā un stabilitātē, nelabprāt maina darbavietu. Tāpēc ilgtermiņa darbinieku motivācijas programmām ir jēga, lai noturētu un motivētu darbiniekus. "Šogad, salīdzinot ar 2008.-2009.gadu, ir daudz grūtāk pārvilināt strādājošus profesionāļus un vadītājus,'' tā Rode.
"Viens no pozitīvajiem ieguvumiem, ko Latvijas ekonomika guvusi krīzes rezultātā, ir darba ražīguma pieaugums. Tika optimizēti procesi uzņēmumā, samazināta organizāciju iekšējā birokrātija, izveidota labāka darba organizācija un samazinātas personāla izmaksas, palielinot darbaspēka efektivitāti," norādīja "Hay Group" pārstāve.
Lētais darba spēks patīk investoriem
Tāpat viņa informēja, ka šo pārmaiņu rezultātā Latvija ir kļuvusi interesantāka investoriem. "Investoriem un uzņēmumu vadītājiem svarīgi zināt, ka 2010.-2011.gadā darbaspēka izmaksas vairs nesamazināsies. Vērtējot darbinieku atalgojumu, Latvijā ir lētākais darbaspēks Baltijas valstīs. Saistībā ar to vairāki uzņēmumi ekonomiskās lejupslīdes laikā Latviju ir izvēlējušies par sava biznesa sākuma vietu," atzina Rode.
"Hay Group" atalgojuma pētījumā piedalījās vairāk nekā 120 valstis, katrā vidēji 150 līdz 200 privātā sektora uzņēmumi, vietējās un starptautiskās kompānijas. Pētījums aptver strādnieku, kalpotāju, speciālistu un vadītāju atalgojumu. Tajā ir iekļautas 12 nozares, tajā skaitā finanšu, plaša patēriņa preču, mazumtirdzniecības, IT un augsto tehnoloģiju, farmācijas, transporta un citas jomas. Atalgojuma tirgus prakse tiek analizēta darbinieka, uzņēmuma, kopējā atalgojuma tirgus un uzņēmumu algu pieauguma plānošanas un prognozes griezumā. "Hay Group" atalgojuma pētījumus Latvijā veic kopš 2001.gada.
