Šveices vadošo pozīciju "raksturo izcila inovāciju kapacitāte un ļoti izsmalcināta biznesa kultūra. Šveices zinātnisko pētījumu institūti ir starp pasaulē labākajiem, un pastāv spēcīga sadarbība starp akadēmiskajiem un biznesa sektoriem, kas kombinācijā ar kompāniju lielajiem ieguldījumiem pētījumos un attīstībā nodrošina, ka liela daļa pētniecības rezultējas pārdodamos produktos un procesos."

Otrajā vietā ierindojusies Zviedrija, kas ziņojumā pakāpusies par divām vietām, bet trešajā vietā atrodas Singapūra, kas nav mainījusi savu pagājušā gada vietu.

Zviedrijai ir "pasaulē viscaurskatāmākās un efektīvākās sabiedriskās institūcijas, ļoti zems korupcijas līmenis, un tās valdība tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajām pasaulē. (..) Preču un finanšu tirgi ir ļoti efektīvi, kaut arī darba tirgum trūkst elastības. Kombinācijā ar spēcīgu koncentrēšanos uz izglītību un pasaulē spēcīgāko tehnoloģiju lietošanu Zviedrija ir attīstījusi ļoti izsmalcinātu biznesa kultūru un ir viena no pasaulē vadošajiem inovatoriem. Tas viss kopā Zviedriju veido par vienu no visproduktīvākajām un konkurētspējīgākajām ekonomikām pasaulē," teikts ziņojumā.

Singapūras stiprās puses ir korupcijas neesamība un valdības efektivitāte, kā arī preču un darba tirgus efektivitāte. Singapūrai arī ir pasaules klases infrastruktūra ar izciliem autoceļiem, ostām un gaisa satiksmes centriem.

Savukārt ASV nokritušas par divām pozīcijām uz ceturto vietu, bet piektajā vietā ir Vācija, kas konkurences ziņojumā pakāpusies par divām vietām.

Ziemeļvalstis tradicionāli saglabājušas augstas pozīcijas saraksta augšgalā - Somija 7.vietā, Dānija 9.vietā un Norvēģija 14.vietā.

Sestajā vietā ierindojas Japāna, 8.vietā Nīderlande, bet desmitnieku noslēdz Kanāda.

Vērtējot Austrumeiropas reģionu, ziņojumā atzinīgi novērtēta Igaunija un Čehija, kas ieņem attiecīgi 33. un 36.vietu un atzītas par Austrumeiropas konkurētspējīgākajām valstīm.

"Tāpat kā iepriekšējos gados, šo valstu konkurētspējas stiprās puses ir balstītas uz vairākām kopīgām pazīmēm. Tās balstās uz izcilu izglītību un ļoti efektīvu un labi attīstītu preču, darbaspēka un finanšu pakalpojumu tirgu, kā arī spēcīgu apņemšanos virzīt tehnoloģiju attīstību, īpaši Igaunijas gadījumā. Turklāt Igaunijā vērojamas stabilas institūcijas un makroekonomiskās stabilitātes uzlabošanās, kas ir īpaši uzslavējami, ņemot vērā reģionu smagi skārušo ekonomisko krīzi," teikts ziņojumā.

Austrumeiropas reģionā vēl izceļas Polija, kas reitingā no pagājušā gada pakāpusies par septiņām vietām uz 39.vietu.

"Šī ievērojamā pakāpšanās reitingā jau otro gadu pēc kārtas parāda valsts salīdzinoši spēcīgo pretestību ekonomiskajai krīzei, kas saistāms ar piesardzīgākām ekonomikas politikām un valsts ievērojamo tirgus lielumu. Starp Polijas stiprajām pusēm ir lielais vietējais tirgus un augstie izglītības standarti. Finanšu sektors ir labi attīstīts, un pieaugošā uzticība banku sektoram pēdējos gados ir nodrošinājusi Polijai ļoti labu stāvokli," teikts ziņojumā.

"Politikas veidotāji meklē veidus, kā pārvarēt mūsdienu ekonomiskos izaicinājumus, vienlaikus gatavojot savas ekonomikas, lai tās labi darbotos nākotnes ekonomikas vidē, ko pagaidām apvij neskaidrība," sacīja Pasaules Ekonomiskā foruma dibinātājs un izpilddirektors Klauss Švābs.

"Šādā globālā ekonomiskajā vidē ir svarīgāk nekā jebkad, lai valstis liek stingrus pamatus ekonomiskā pieauguma un attīstības veicināšanai," norādīja Švābs.

Globālais konkurences ziņojuma pamatā ir Pasaules ekonomikas foruma izstrādātais Globālais konkurences indekss, kas pirmo reizi tika izdots 2004.gadā.

Globālais konkurences indekss tiek veidots, ņemot vērā konkurētspējas 12 stūrakmeņus - institūcijas, infrastruktūru, makroekonomisko vidi, veselības aprūpi un pamatizglītību, augstāko izglītību un apmācību, preču tirgus efektivitāti, darba tirgus efektivitāti, finanšu tirgus attīstību, tehnoloģisko sagatavotību, tirgus izmēru, biznesa izsmalcinātību un inovācijas.