Pēdējos desmit gados strādājošo darba algas no Eiropas Savienības valstīm visvairāk pieaugušas Rumānijā un Latvijā, bet mazākais algu kāpums bijis Vācijā. Par to liecina Vācijas statistikas biroja "Destatis" apkopotie jaunākie dati, kas aptver 21 ES valsti.
Saskaņā ar šiem datiem Rumānijā 2010.gada pirmajā ceturksnī strādājošo algas bija par 559,3% augstākas nekā 2000.gadā, bet Latvijā - par 217,2% augstākas. Lietuvā un Igaunijā minētajā periodā darba algas palielinājušās attiecīgi par 93,4% un 147,9%.
Eiropas Savienībā vidēji šogad pirmajā ceturksnī strādājošo algas bija par 35,5% augstākas nekā pirms desmit gadiem.
Vācu statistiķi norāda, ka mērenais algu pieaugums ir ļāvis Vācijai saglabāt Eiropā lielākās ekonomikas statusu, kā arī veicinājis spēcīgo iekšzemes kopprodukta izaugsmi šāgada pirmajā pusē.
Zemais algu pieaugums Vācijā ir saniknojis vairākas tās mazāk konkurētspējīgās kaimiņvalstis, tostarp Franciju, kur strādājošo atalgojums kopš 2000.gada ir palielinājies par 30,5%. Francija un vairākas citas valstis ir sūdzējušās, ka ierobežotais algu pieaugums Vācijā negatīvi ietekmē patēriņu; tās arī paudušas neapmierinātību, ka Vācija, lai veicinātu savas ekonomikas izaugsmi, pārmērīgu uzsvaru liek uz eksportu.
Dati par darba algu izmaiņām Beļģijā, Somijā un Īrijā nav sniegti, savukārt Dānijas, Grieķijas un Itālijas rādītāji ir konfidenciāli, taču tika izmantoti ES vidējā rādītāja aprēķināšanā, informē "Destatis".














