VID administrētie valsts pamatbudžeta ieņēmumi astoņos mēnešos (bez iedzīvotāju ienākuma nodokļa un dabas resursu nodokļa, kuru ieņēmumi tiek sadalīti starp valsts pamatbudžetu un pašvaldību budžetiem) bija 1,16 miljardu apmērā, kas veido 107,7% izpildi pret plānu. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kopā ar atskaitījumiem otrā līmeņa pensiju ieguldījumu plāniem) bija 754,8 miljoni, izpildot 97,8% no plānotā.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos veidoja 73 miljonus latu, kas ir 113,3% no plānotā apjoma, bet pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi bijuši 555,2 miljoni latu, kas par 23,6% pārsniedz plānoto.

Akcīzes nodoklī tika iekasēti 305,2 miljoni latu, kas par 5% atpaliek no plānotā iekasēšanas apjoma. Akcīzes nodokļa ieņēmumi no alus pārsnieguši plānu par 26,6%, naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi ir izpildīti 101,3% apmērā, taču ieņēmumi no akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem atpalikuši no plāna par 25,1%. Salīdzinājumā ar šā gada pirmajiem mēnešiem ieņēmumu tendence no akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem pieaug, tā, piemēram, gada sākumā tie bija aptuveni 40%, bet gada vidū jau virs 70%.

Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi bija 2 miljoni, kas veido 107,4% izpildi pret plānu, kā arī muitas nodokļa ieņēmumi astoņos mēnešos izpildīti saskaņā ar plānoto un veido 10,2 miljonus latu, kas ir 107,7% no plāna.

Ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts un pašvaldību kapitāla izmantošanas) bija 96,4 miljoni latu, kas veido 121% izpildi pret plānu.

TVNET jautā: Kādas tendences varētu veicināt budžeta ieņēmumu palielināšanās? Atbild: Dainis Gašpuitis, makroekonomikas eksperts, AS "SEB banka" Krīze piespieda budžetu plānot piezemēti. Var prognozēt, ka budžeta ieņēmumu plāna pārpilde varētu saglabāties arī turpmākos mēnešus. Kad budžeta plāns tika sastādīts, kopējā bilde nebija tik skaidra.

Tomēr jāuzsver, ka "karstais kartupelis" arī turpmāk būs sociālais budžets, jo pat šī budžeta plāna pārpilde neko labu nesola. Mums sociālā budžeta principus nāksies pārskatīt tā vai tā, un tas būs turpmāko gadu jautājums. Sociālajā budžetā (pabalstos, pensijās u.c.) nepieciešamības mums joprojām ir lielākas nekā iespējas. Skaidrs, ka tagad, priekšvēlēšanu gaisotnē, par to runāt nevar. Bet reformas šajā jomā būs vajadzīgas tik un tā. Jautājums ir tikai par veidiem, kā tās veiksim. Nekas nav gaidāms ekonomikā un demogrāfijā tāds, lai problēma ar sociālo budžetu atrisinātos pati no sevis!

Kopumā budžeta plāna izpildīšana ar uzviju ir laba zīme ekonomikā. Tomēr, kādus politiķu lēmumus saistībā ar to sagaidīt, vēl runāt pāragri. Tas nebūs skaidrs, kamēr pēc vēlēšanām nebūs jaunās valdības. Tomēr jau tagad var teikt, ka valdības lēmumi nebūs patīkami jebkurā gadījumā.

Varētu sagaidīt, ka uz gada beigām varētu pieaugt valsts tēriņi. Tā tas bijis katru gadu. Tagad budžeta deficīta līmenis ir ļoti komfortablā līmenī, ja ņem vērā to, kādu mums to pieļauj vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Ja budžeta ieņēmumi turpinās būt augstāki, nekā plānots, var sagaidīt, ka valstij radīsies iespēja segt valsts kapitālsabiedrību, piemēram, slimnīcu parādus. Iespējami arī kādi valdības nolemti "bonusi", pretimnākšana vienai vai otrai sabiedrības grupai uz budžeta deficīta rēķina. Nevaram izslēgt arī, ka, sajūtot stabilitāti, tēriņi lielāki varētu parādīties vienā otrā valsts iestādē. Bet, ja runā par konkrētiem lēmumiem, ko varētu sagaidīt, tie joprojām ir miglā tīti.