Vācija pagarina atomelektrostaciju darbības termiņu


LETA/AFP

08:55, 6. septembrī, 2010

Vācijas koalīcijas valdība nolēmusi pagarināt valsts 17 atomelektrostaciju darbības termiņu par vidēji 12 gadiem, pirmdien pavēstīja vides ministrs Norberts Rētgens.


Šāds lēmums pieņemts pēc 12 stundu garām debatēm strīdīgajā jautājumā.

Vecāko staciju darbības termiņš pagarināts par vēl astoņiem gadiem, bet jaunāko - par 14 gadiem, sacīja ministrs, piebilstot, ka Vācija ik gadu atjaunojamās enerģijas sektora attīstībā ieguldīs trīs miljardus eiro (2,1 miljardu latu).

Vienlaikus daļu no peļņas, kuru atomelektrostacijām sniegs to darbības termiņa pagarināšana, uzņēmumiem būs jāiegulda atjaunojamo enerģijas avotu attīstībā.

"Valdība vakar apstiprināja tālejošu un plašu enerģijas ražošanas koncepciju tuvākajām desmitgadēm, kas padarīs mūsu enerģijas ražošanu par pasaulē visefektīvāko un videi visdraudzīgāko," runājot ar žurnālistiem, uzsvēra kanclere Angela Merkele. "Mēs esam pieņēmuši grafiku, kas, cik ātri vien iespējams, novedīs mūs atjaunojamās enerģijas laikmetā."

Iepriekšējais kanclers Gerhards Šrēders bija nolēmis atomelektrostaciju darbību apturēt ap 2020.gadu, taču Merkele vēlējās, lai staciju slēgšanas termiņš tiktu atlikts jaunās enerģētikas koncepcijas ietvaros, kuru 28.septembrī sāks izskatīt ministru kabinets.

Valdības lēmums jau izpelnījies "Greenpeace" un citu vides aizstāvju organizāciju kritiku. Pret ieceri iebilst arī Vācijas Zaļo partija.

Austrijas vides ministrs Mikijs Berlakovičš Berlīnes rīcību nosaucis par "smagu triecienu (..) atjaunojamās enerģijas attīstībai".

"Enerģijas piegādes nākotne neapstrīdami ir atjaunojamajā enerģijā," sacīja Berlakovičs. "Katrā gadījumā kodolenerģija nedod atbildes uz problēmām, kas saistītas ar klimatu un nebūs risinājums CO2 izmešu samazināšanai."

Tikmēr Merkele uzskata, ka atomelektrostaciju darbības pagarināšana nodrošinās tiltu pārejai uz plašāku atjaunojamo enerģijas avotu, piemēram, vēja un saules izmantošanu, Vācijai cenšoties mazināt savu atkarību no oglēm.

Reklāma

Gan valdībā, gan sabiedrībā viedokļi dalījās par to, uz cik ilgu laiku pagarināt reaktoru darbību, un par to, cik lielu cenu par to prasīt no enerģētikas industrijas, kura, domājams, pateicoties jaunajam valdības kursam, gūs papildus peļņu.

Pēdējā laikā Merkeles vadītās koalīcijas popularitāte mazinājusies, un aptaujas liecina, ka vairums vāciešu neatbalsta kodolspēkstaciju darbības apturēšanas termiņa pagarināšanu.

Iepriekš kanclere, kas savulaik pati ieņēmusi vides ministres amatu, ļāva noprast, ka atbalstītu atomelektrostaciju darbības termiņu pagarināt pat desmit līdz 15 gadiem, norādot, ka tas esot saprātīgi no tehniskā viedokļa.

Taču tam piekrita nebūt ne visi viņas koalīcijas locekļi.

Valdība cerēja, ka skaidrību ienesīs tās pasūtītais pētījums, taču pagājušajā mēnesī saņemtais rezultāts ietvēra pārāk lielu skaitu mainīgo, tostarp elektroenerģijas un naftas nākotnes cenas un demogrāfiskās situācijas izmaiņas, lai izdarītu viennozīmīgus secinājumus.

Tomēr no ziņojuma kļuva skaidrs, cik lielas likmes liktas uz spēles.

Bez kodolenerģijas Vācijai nav nekādu cerību sasniegt nosprausto mērķi - līdz 2050 gadam samazināt oglekļa dioksīda izmešu daudzumi par 80% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni, teikts ziņojumā.

Tomēr "Greenpeace" aktīvisti nicīgi noraidījuši pētījuma rezultātus un apsūdzējuši Merkeli par pakļaušanos ietekmīgajam kodolenerģētikas lobijam. Vides aktīvistiem šajās apsūdzībās piebalsojusi opozīcija, kas atgūst arvien lielāku pašapziņu.

"Desmit vai 15 gadu pagarinājums. Tas skan nekaitīgi, taču tas tā nav," piektdien norādīja "Greenpeace'" eksperts kodolenerģijas jautājumos Tobiass Rīdls.

Otrs diskusiju objekts ir, kā panākt, lai tādi enerģētikas uzņēmumi kā RWE, "Vattenfall" un EON samaksātu par to uzturēto elektrostaciju darbības termiņa pagarināšanu un lai vairāk līdzekļu tiktu ieguldīti atjaunojamo enerģijas avotu attīstībā.

Īstenojot bargu taupības programmu, kuras laikā laikā no 2011. līdz 2014.gadam paredzēts izdevumus samazināt par 80 miljardiem eiro, valdība vēlas saņemt no enerģētikas uzņēmumiem kompensāciju par to spēkstaciju darbības termiņa pagarināšanu.

Taču kompānijas likušas lietā visus savas lobēšanas resursus, lai šādām iecerēm pretotos, un kodolenerģijas nodoklis nav pieminēts trešdien valdības apstiprinātajā taupības pasākumu paketē.


Citi lasītāji iesaka


Šeit tiek apkopotas TVNET ziņas, kuras lasītāji visvairāk ir pārpublicējuši portālā draugiem.lv un facebook.com. Autorizējieties facebook un draugiem, lai redzētu, kas interesē Jūsu draugus.



Valūtas kurss & kalkulators

Lielbritānijas sterliņu mārciņa

Lielbritānijas sterliņu mārciņa

Krievijas rublis

Krievijas rublis

ASV dolārs

ASV dolārs
GBP0.837-0.005000
RUB0.01780.000000
USD0.528-0.001000

Sadarbības partneri

  • Lursoft