Politiķi iestājas par nodokli

Progresīvais ienākumu nodoklis un tā ieviešana ir viens no tematiem, kas skar katru Latvijas iedzīvotāju, kurš strādā un maksā nodokļus. Ne velti šis jautājums tiek plaši diskutēts priekšvēlēšanu laikā, arī pagājušajā nedēļā notikušajās LNT Līderu debatēs Valmierā. Tur vairāku lielo partiju pārstāvji, diskutējot par nodokļu politikas izmaiņām, paziņoja, ka jāievieš progresīvais iedzīvotāju ienākumu nodoklis.

Diskusijā kandidāti nosauca pat konkrētas naudas summas, kas liek domāt, ka progresīvais nodoklis nav kritis aizmirstībā, bet gan būs iedzīvotāju realitāte, maksājot ieņēmumu nodokļus. Apvienības "Par labu Latviju" deputāta amata kandidāts Guntis Ulmanis paziņoja: "No bagātajiem jāņem vairāk, no mazāk nodrošinātajiem jāņem vai nu nemaz, vai stipri mazāk. Mums šī robeža ir apmēram no 900 līdz 1000 latiem." Savukārt Jānis Ādamsons, kurš ir apvienības "Saskaņas centrs" deputāta amata kandidāts, norādīja: "Vēl 2000.gadā piedāvājām progresīvo ienākuma nodokli sākt iekasēt no 1000 latiem un vairāk." Arī Jānis Dūklavs, būdams Saeimas deputāta amata kandidāts no Zaļo un zemnieku savienības, sacījis, ka attiecībā uz progresīvo nodokļa apmēru tiek minēti 1000 latu.

Progresīvs vai tomēr ne?

Vairāki ekonomikas eksperti ir kritiski noskaņoti pret progresīvā nodokļa ieviešanu. Viņi LNT ziņām pauda cerību, ka visas šīs politiķu runas ir tikai priekšvēlēšanu retorika. Ekonomisti norāda - nodokļu sistēma Latvijā būtu jāpadara taisnīgāka, taču progresīvais ieņēmumu nodoklis radīšot tikai šķietamību, ka taisnīgums ir sasniedzams. Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis uzskata: "900 līdz 1000 latu slieksnis tādā ziņā nav nekāds slieksnis. Progresivitāte var eksistēt, bet pilnīgi citā nodokļu sistēmā, kur caurmēra darbaspēka nodokļi - ienākumu nodoklis, summējot ar sociālo nodokli, būtu ne vairāk par 25% kopā."

Pēc finanšu ekspertu domām, radikālas izmaiņas nodokļu politikā šobrīd nebūtu atbalstāmas, jo nodokļu slogs jau tā esot smags un augsts. Ekonomists Roberts Idelsons pat ir radikāls, sakot, ka šis nodoklis vispār neesot Latvijā vajadzīgs. "Ja mēs sākam iekasēt progresīvo nodokli pie ļoti zema līmeņa, tas pārvēršas nevis par progresīvo nodokli, bet par vienkārši iedzīvotāju ienākumu nodokļa celšanu, kas faktiski mūsu apstākļos ir galīgi nevajadzīgs pasākums. Un arī no otras puses, ja mēs noliekam slieksni, pie kura iestājas progresīvais nodoklis, kaut kādā 1000 līdz 1500 latu apjomā, tad faktiski tie ienākumi, ko šis progresīvais nodoklis ģenerēs, tie būs ļoti nelieli. Tāpēc, ka to cilvēku masa, kas pelna tādus ienākumus mēnesī, nav tomēr šobrīd pārāk liela," komentē Idelsons. Šim Idelsona viedoklim piekrīt arī investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, sakot, ka pašreizējās nodokļu sistēmas, apstākļos tas nav prātīgs solis.

900 latus pelna mazākums

Tādu iedzīvotāju, kuri pelnītu 900 un vairāk latu mēnesī, esot tikai 7,6% no visiem darba ņēmējiem Latvijā. Valsts ieņēmumu dienests uzsvēris, ka, plānojot progresīvā nodokļa likmes un likmju izmaiņu soļus, rūpīgi jāizvērtē, kāds būtu iespējamais slieksnis, no kura tiek ieviesta paaugstināta likme. Šis slieksnis nedrīkstot būt zems, jo, nosakot nepamatoti zemu slieksni, var prognozēt aplokšņu algu izmaksu apjoma palielināšanos.

Pagaidām neesot konkrētu aprēķinu vai plāna, cik valsts iegūtu no progresīvā ienākumu nodokļa. Partijām nav skaidrības, kad un cik liels šis nodoklis tiktu ieviests. Iespējams, ka šādai politiķu runāšanai izskaidrojums ir vienkāršs. Tas jaušams pēc Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja Roberta Ķīla nesenajiem izteikumiem, proti, - vienu mēnesi pirms vēlēšanām nevienai no kandidējošajām partijām neesot pilnīgi skaidras nodokļu politikas, un, ja arī citās jomās partijas ir nekompetentas, iespējams, "esam pamatīgās ziepēs".