Interneta portāls kā centrālais medijs

Interneta Latvijas ziņu portāli desmit gadu pastāvēšanas laikā no drukāta medija elektroniskās versijas līdzinieka kļuvuši par interaktīvu un multimediālu informācijas avotu. Tie piedāvā ne tikai jaunumus, bet arī dažādus citus informācijas servisus, tādējādi izkonkurējot drukāto presi. Turklāt jāuzsver būtisks fakts, ka arī pats mūsdienu lasītājs šajā spēlē no vērotāja pārvērties par ziņu aktieri vai pat atraktīvu režisoru, tā norāda LNT ziņu aptaujātie mediju eksperti.

Informatīvi izklaidējošs interneta medijs TVNET tirgū darbojas kopš 2000.gada, un šā portāla direktors Ivars Bauls atzīst: "Šobrīd interneta portāls ir centrālais medijs, kur cilvēki uzzina jaunumus, savukārt  drukātie mediji ir kļuvuši vairāk analītiski. Līdz ar to tas ceļš, kas ir noiets šajos desmit gados, tas ir ne tikai tehniski izveidots portāls, tas ir ceļš cilvēku prātos un izvēlēs."

Agrāk ziņas bija tikai profesionālu žurnālistu darbības lauciņš, bet šodien ziņu veidošanā atrodas vieta arī talantīgiem amatieriem. Nejaušs garāmgājējs, kas trāpījies īstajā laikā īstajā vietā, būdams aculiecinieks, var radīt ziņu, kas pēc pārdesmit minūtēm var nonākt profesionālu ziņu portālu pirmajās lapās, jo tas bijis ievietots kādā no sociālajiem tīkliem, kā, piemēram, Twitter un atzīts par saistošu arī plašākai sabiedrībai. Saturs kļuvis cilvēcīgāks un tuvāks vienkāršajam cilvēkam.

Operativitātes ziņā portāli konkurējot ar ziņu aģentūrām, tomēr vienkāršā cilvēka lomas pieaugums nenozīmē, ka nākotnē par jaunumiem uzzināsim no blogu formāta portāliem.  Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše norāda: "Nevis vienkārši katrs savu bildi paņem no albuma un ieliek, bet patiesībā - tas lietotāju saturs tiek pozicionēts un vairāk vai mazāk iekļaujas tajos profesionāli izstrādātajos rāmjos."

Darba lauks būs anonīmie lasītāji

Interneta mediju loma būtiski pieaugusi arī reklāmas tirgū.  2001. gadā reklāmdevēji uz ziņu portāliem skatījās ar aizdomām un šaubām, turpretī šobrīd ar 12% lielu tirgus daļu internets no pastarīša kļuvis par vērā ņemamu spēlētāju, tādējādi palīdzot iezvanīt kapu zvanus drukātajiem medijiem. Digitālo mediju eksperts Juris Kaža LNT ziņām uzsver: "Es domāju, ka pa lielam portāli ir darbojušies daļēji kā tradicionālo mediju kaprači, bet tādi kaprači, kas uz šiem citiem raktās bedres malas paši šūpojas."

Reklāmas ieņēmumi aiziet satura radīšanas izmaksās, un lielāko daļu interneta mediju tirgus pīrāga dabū nevis ziņu, bet gan sociālie mediji. Jebkurā gadījumā globālā tīmekļa lielā priekšrocība ir iespēja piedāvāt reklāmdevējam segmentētu auditoriju. Būtiski arī tas, ja kādam aizvien liekas, ka internetā viņš ir anonīms, tad tā tas nebūt nav - tehnoloģijas reģistrē IP adreses un uzrauga katru lietotāja soli. Tas dod iespēju jauniem attīstības virzieniem. "Šobrīd tendence ir adaptivitāte. Tas nozīmē - cilvēks ienāk portālā, palasa dažus rakstus un, vadoties pēc tā, ko viņš ir izvēlējies, viņam tiek piemeklēti pārējie raksti un ar dažiem atslēgas vārdiem viņš faktiski jau lasa savu portālu," jaunākās tendences raksturo portāla TVNET direktors Ivars Bauls.

Savukārt Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs LNT ziņām norādījis, ka viņš priecātos, ja portāli attīstītos tajā virzienā, kas ietu prom no anonīmajiem lietotājiem. "Viena lieta, kas katram būtu jāsaprot, - ja tu internetā kaut ko dari, tu neesi anonīms. Līdz ar to, ja tu neesi anonīms, nav jēgas saukties par anonīmo un izgāzt visādas negācijas un kaut ko tādu," tā uzsver Šeļmanovs-Plešs. Jau tagad atsevišķās ziņu lapās lietotājam tiek piedāvāta iespēja reģistrēties lapās ar kādu no lielo portālu kontiem un no virtuāla bruģakmeņu mētātāja pārvērsties par cilvēku, kas atbild par saviem vārdiem un darbiem. Skaidrs, ka tas lasītāju viedoklim piešķir lielāku nozīmi.