LSUA izpilddirektors Andris Akermanis vērtēja, ka Rīgā un vienā otrā pilsētā iedzīvotāji maksājuši naskāk, taču uz 1.augustu daudzās pilsētās parādu apjoms svārstījies ap miljonu latu. Viņš teica, ka augustā cilvēki acīmredzot maksājuši savu iespēju robežās, kā arī pauda cerību, ka, apzinoties situācijas nopietnību, iedzīvotāji samaksās līdz sezonas sākumam, pretējā gadījumā uzņēmumiem nebūs līdzekļu, par ko iepirkt kurināmo.

Konkrētākus skaitļus par parādu apjomiem gan Akermanis nevarēja minēt, jo asociācija tos neapkopo, taču atzina, ka ir mājas, kuru iedzīvotāji samaksājuši mazāk nekā pusi rēķinu.

Bijušais asociācijas prezidents Edgars Vīgants sprieda, ka parādi ir ievērojami un sasniedz vairākus desmitus miljonu latu. Viņš arī norādīja, ka Rīgā situācija ir labāka, jo ieņēmumi reģionos vidēji ir zemāki nekā galvaspilsētā.

Akermanis atzina, ka īsti pamatota risinājuma situācijai nav. Viens no iespējamajiem risinājumiem ir patlaban Saeimā apspriestā iespēja izmantot uzkrājumus parādu dzēšanai. Iespējams, mājas, kurām ir šādi uzkrājumi, varētu tos izmantot, lai sāktu apkures sezonu. LSUA izpilddirektors gan atzina, ka šis nav labākais risinājums.

"Protams, īstā un vienīgā izeja ir nomaksāt parādus, piemēram, ar pašvaldību palīdzību. Bet arī tā nav bezgalīga. Liela problēma ir tā, ka maznodrošināto slieksnim tuvojas daudzi tādi, kas agrāk tika uzskatīti par vidusslāni. Viņiem nav pamata saņemt palīdzību, bet viņi ir tuvu tai robežai," stāstīja Akermanis.

Viņš arī uzsvēra, ka siltumuzņēmumi nav ieinteresēti nepieslēgt apkuri, taču runa ir par problēmām iepirkt kurināmo. Vaicāts, vai pieļauj iespēju, ka apkures sezonas sākumā daļai iedzīvotāju nāksies salt, viņš pauda viedokli, ka siltumuzņēmumi darīs visu, ko varēs, lai tā nenotiktu. Sliktākajā gadījumā varētu būt runa par pazeminātiem apkures parametriem, kas gan, pēc Akermaņa domām, arī nav labākais risinājums.

Kā vēstīts, Rīgā vasaras laikā pamazām sarucis parāds par apkuri un karsto ūdeni, liecina AS "Rīgas siltums" informācija. Augustā parādsaistības sarukušas aptuveni par vienu miljonu latu, iedzīvotāji bija parādā 4,7 miljonus latu, nomaksāti bija 94% rēķinu. Salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, parādi ir par 2% lielāki.