Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2010.gada jūlijā rūpniecības produkcijas izlaide (faktiskajās cenās) bija 339,2 milj. latu.
2010.gada jūlijā, salīdzinot ar 2010.gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 2.3%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā par 2.7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 0.8%, elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 0.6%.
2010.gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās palielinājās par 18%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 18.7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 16.4% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 12.9%.
Lielākie rūpniecības produkcijas izlaides pieaugumi apstrādes rūpniecībā bija farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā - par 89.9%, elektrisko iekārtu ražošanā - par 75.3%, automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā - par 57.8%.
Priecāties par sasniegto būtu pāragri
AS "SEB banka" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka neraugoties uz straujo rūpniecības izlaides apjomu pieaugumu, nozare ir atgriezusies vien 2005.gada līmenī. Pat saglabājot šādu pieauguma tempu, paies vēl zināms laiks, līdz nozare kopumā atgriezīsies pirmskrīzes līmenī.
Patlaban nozares lielākais vilcējs ir eksports, lai gan pamazām atdzīvojas arī vietējais tirgus. Arī cenu dinamika kļūst labvēlīga ražotājiem. Tādēļ arī turpmākajos gada mēnešos var prognozēt vērā ņemamu rūpniecības pieaugumu.
Vidējā termiņā tās attīstību ietekmēs daudzi faktori, kas saistās ar notikumiem pasaules ekonomikā, arī vēlēšanu rezultāti, īpaši nākamās valdības uzstādījumi un darbi, no kā būs atkarīgas investīciju plūsmas ekonomikā. Straujās izaugsmes gados Latvija eksporta un attiecīgi rūpniecības attīstībā ir ievērojami atpalikusi no saviem Baltijas kaimiņiem, tādēļ fokuss uz apstrādes rūpniecības un eksporta attīstību ir iekavēts, bet pareizs. Tajā pašā laikā atpalicību īsā laikā samazināt būs ļoti grūti, bet tas ir ceļš, kā nodrošināt sabalansētu izaugsmi.
Īsts rūpniecības bums jūlijā bija vērojams Igaunijā, kad tās apjomi kāpa par ceturto daļu, Lietuvas rūpniecībā kāpums bija pieticīgāks (+4.7).
Tik straujš pieaugums nav bijis kopš 2001. gada
Savukārt DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka jūlija apstrādes rūpniecības dati ir ļoti kontrastaini. Strauji pret jūniju augusi vieglā rūpniecība — tekstilpreču un apģērbu ražošana, bet kritums ir metālapstrādē un mašīnbūvē. Kopumā nozarē bijis 2.7% pieaugums pret iepriekšējo mēnesi, kas pārsniedz vidusmēra mēneša rādītāju. Krasās izmaiņas minētajos sektoros arī šoreiz ir „norakstāmas” uz mēneša datiem neizbēgami piemītošajām krasajām svārstībām. Skaidrs, ka gada 2.puse vieglajai rūpniecībai būs veiksmīga, sagaidāms padsmitos procentu mērāms pieaugums pret iepriekšējā gada 2.pusi, taču pieaugums par vairāk nekā 30% vienā mēnesī, protams, ir izņēmums.
Par spīti kritumam jūlijā arī metālu ražošana un mašīnbūve ir izaugsmes fāzē. No lielajām apstrādes rūpniecības nozarēm tieši „dzelžiem” ir vislielākās iespējas panākt strauju izaugsmi, līdz ar to tā patlaban ir īpaši svarīga makroekonomiskā mērogā. Ļoti labi joprojām klājas kokapstrādei, kuras apjomi jūlijā jau par 6% pārsniedza augstāko mēneša līmeni pirmskrīzes periodā, taču pieejamo koksnes resursu apjoms nepieļaus divciparu izaugsmi nākamgad. Tāpat vietējo piena resursu pieejamība, tikai lēni augošais iekšējais tirgus, kā arī objektīvās grūtības ārējo tirgu iekarošanā neļaus strauji augt pārtikas pārstrādei, kurā izlaides apjomi joprojām ir tuvu krīzes zemākajam punktam.
Gada griezumā apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā bija 18.7%, tik straujš tas nav bijis kopš 2001.gada. Līdzīgs sniegums sagaidāms arī augusta datos, bet septembrī varētu nedaudz samazināties bāzes efekta dēļ. Astronomisks bijis gada pieaugums farmācijā (+89.9%), taču tikai tāpēc, ka pērn šajā laikā uzņēmumi apturēja darbu atvaļinājumu dēļ. Izlaide virs pērnā gada līmeņa jūlijā bija visos galvenajos apstrādes rūpniecības sektoros, izņemot mēbeļu ražošanu.
Vērtējot sagaidāmās izmaiņas mēneša griezumā, var teikt, ka arī turpmāk apstrādes rūpniecībā ir gaidāms pakāpenisks izlaides pieaugums. Patlaban valda lielas bažas par ASV ekonomikas pieauguma tempa samazināšanos, taču Latvijas rūpniekiem svarīgākajos tirgos pagaidām viss ir puslīdz kārtībā. Arī jauno pasūtījumu dinamika ir ļoti pievilcīga. Rūpniecības konfidence iepriekšējos trīs mēnešos nav mainījusies, taču ir laba uz iepriekšējo divu gadu fona.










