To laikrakstam atzinuši vairāki nodokļu speciālisti, kuri jau saskārušies ar situāciju, kad nodokļu administrācija par nodokļu maksātājiem - fiziskajām personām - lemj, pamatojoties uz VID iekšējām instrukcijām, kuras nav un nevar būt spēkā attiecībā pret trešajām personām, nodokļu maksātājiem.

Pēc SIA "Komercpadoms" valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Vanaga teiktā, Ministru kabineta noteikumu neesamība rada lielas problēmas - jebkāda brīvi interpretējama un normatīvi nenoregulēta situācija rada nevajadzīgus strīdus starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju. Vairāki aptaujātie atzīst, ka tīši vai netīši, bet vakuumā, kas radies, zaudējot spēku Ministru kabineta noteikumiem "Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) normu piemērošanas kārtība", VID ir atraisītas rokas jebkādu normu interpretācijai un tas var darīt, kā vēlas.

Lai pierādītu pretējo, nodokļu maksātājam jābūt spējīgam apstrīdēt VID lēmumus un būt gatavam vairākus gadus ilgai tiesvedībai, kura neatbrīvo nodokļu maksātāju no pienākuma samaksāt nodokļu administrācijas uzlikto nodokļu uzrēķinu.

"Man radies iespaids, ka VID normatīvo aktu trūkumu aizpilda ar slepeniem iekšējiem normatīvajiem aktiem, ar ko nodokļu maksātājam nav tiesību iepazīties. Nodokļu maksātājam ir tikai tiesības minēt, kādā veidā VID nonācis pie konkrētās normas interpretācijas," stāsta Vanags. Viņaprāt, lai gan VID amatpersonas atzīst un saprot, ka VID iekšējā sarakste un normatīvie akti nevar būt nodokļu uzrēķinu pamatojumā, tomēr VID iekšējos normatīvos aktus tāpat izmanto un droši vien arī izmantos, tikai neatsauksies uz to administratīvā akta pamatojumā.

Viņš arī novērojis, ka VID vienmēr pārsūdz sev nelabvēlīgus tiesas lēmumus, pat neizvērtējot iespēju, ka nodokļu maksātājam dažreiz varētu būt taisnība, tādā veidā lieki tērējot iestādes, nodokļu maksātāja un arī tiesu resursus.

Pagājušā gada 1.decembrī Saeima pieņēma grozījumus IIN likumā, arī par kapitāla pieauguma nodokli, ar kuru noteica, ka Ministru kabinetam jāizstrādā jauni IIN likuma normu piemērošanas noteikumi līdz šā gada 30.jūnijam. Tomēr Finanšu ministrijai septiņu mēnešu termiņš bijis pārāk īss un pat deviņus mēnešus pēc likuma grozījumu pieņemšanas parlamentā tādu nav un pat nav zināms, kad būs.

"Kopš 1.jūlija vecie IIN likuma normu piemērošanas noteikumi nav spēkā, bet jauno noteikumu projekts Finanšu ministrijā jau ir izstrādāts, un pašlaik veicam iekšējo saskaņošanu un tuvākajā laikā plānojam tos izsludināt valsts sekretāru sanāksmē un virzīt pieņemšanai valdībā," situāciju skaidro Finanšu ministrijas Komunikāciju departamenta direktore Baiba Melnace.

Finanšu ministrijas neoficiālais ieteikums esot piemērot iepriekš spēkā esošos Ministru kabineta noteikumus, lai gan tie neatrisina problēmu, kā interpretēt un piemērot normas, kas ieviestas šā gada sākumā, norāda Vanags. "Nevar prasīt, lai persona maksā nodokļus, nesaprotot, par ko, kad un kā ir jāmaksā," viņš piebilst.

Auditorkompānijas SIA "PricewaterhouseCoopers" nodokļu menedžere Maija Kestere norāda, ka Latvijā līdzīga situācija jau ir bijusi 2009.gada 1.janvārī, kad spēkā stājās grozījumi Pievienotās vērtības likumā (PVN), kas paredzēja PVN likmju izmaiņas. Ņemot vērā lielo komersantu skaitu, kuriem īsā laikā bija nepieciešams veikt izmaiņas elektroniskajos kases aparātos, lai tos pielāgotu jaunajām pievienotās vērtības nodokļa likmēm, Valsts ieņēmumu dienests norādīja, ka dos komersantiem vairāk laika, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas kases aparātos.

"Šāda valsts iestādes rīcība ir labas pārvaldības piemērs situācijā, kad īsā laikā tiek izdarītas lielas izmaiņas, kas skar lielu daļu nodokļu maksātāju," skaidro Kestere. Viņasprāt, pašreizējā situācijā risinājums būtu turpināt ievērot esošo praksi, kas noteikta spēku zaudējušajos Ministru kabineta noteikumos un kas nav pretrunā ar spēkā esošo likumu noteikumiem līdz brīdim, kad to vietā tiks pieņemti jauni noteikumi.

"Tomēr pēc jauno MK noteikumu pieņemšanas komersantiem būtu rūpīgi ar tiem jāiepazīstas un pēc iespējas īsākā laikā jāveic korekcijas un nepieciešamās izmaiņas," norāda Kestere. Viņasprāt, no VID būtu gaidāma rīcība analoģiska situācijai, kad tika mainītas pievienotās vērtības nodokļa likmes.

Situācija, ka VID joprojām turpina piemērot spēkā neesošo Ministru kabineta noteikumu nosacījumus, pat tiek uzskatīta par labāko no iespējamiem risinājumiem. Savukārt par vissliktāko risinājumu tiek nodēvēta iespēja, kad tiem Ministru kabineta noteikumiem, kuri drīzumā varētu tikt pieņemti, to darbības laiks tiks noteikts ar atpakaļejošu datumu. Tas nebūtu nekas jauns, jo, piemēram, 2006.gadā līdzīgi notika ar likuma par PVN normu piemērošanu kārtību, kuri tika izsludināti Latvijas Vēstnesī 2006.gada 30.novembrī, bet piemērojami ar 1.novembri, raksta "Dienas Bizness".

Jau ziņots, ka pērn 1.decembrī tika pieņemti grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz, ka nodoklis par darba devējam piederošas automašīnas izmantošanu privātām vajadzībām varēs sasniegt 85,13 latus mēnesī.