Zemākais punkts ekonomikā jau garām (182)

2010.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2009.gada attiecīgo periodu, rūpniecības nozarē apjomi pieauguši par 14%, bet ievērojams kritums saglabājas būvniecībā un pakalpojumu nozarēs.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem IKP šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009.gada otro ceturksni ir samazinājies par 3,9%, bet pret 2010.gada pirmo ceturksni pieaudzis par 0,1%

Salīdzinot ar 2009.gada ceturto ceturksni, kopumā sešas tautsaimniecības nozares pirmajā ceturksnī ir augušas. Papildus transporta un sakaru, kā arī apstrādes rūpniecības nozarēm kāpumu par 5,9% uzrādīja arī lauksaimniecība un mežsaimniecība, par 8,8% augusi zvejniecība, par 5,2% - ieguves rūpniecība, bet par 17,5% pieauguši apjomi elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādē.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem IKP gada pirmajos mēnešos salīdzinājumā ar 2009.gada ceturto ceturksni pieaudzis par 0,3%. 

Precizēts un izvērsts 2010.gada otrā ceturkšņa IKP pieauguma temps un vērtība tiks publiskoti 2010.gada 8.septembrī.

Nav skaidra aprēķina metode

Savukārt Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds norāda, ka publicētie dati ir iekšēji pretrunīgi – nav skaidrs, kā aprēķināts salīdzinājums ar 1.ceturksni, jo, ņemot vērā iepriekš publicētos sezonāli izlīdzinātos rādītājus un minēto kritumu gada griezumā, IKP 2.ceturksnī būtu jābūt pieaugušam par 1,1% salīdzinājumā ar 1.ceturksni, nevis tikai 0,1% kā minēts Centrālās statistikas pārvaldes relīzē.

Šāds pieaugums arī vairāk saskanētu ar iepriekš paziņotajiem datiem, piemēram, par mazumtirdzniecības apgrozījumu, kas 2.ceturksnī uzrādīja vērā ņemamu pieaugumu pret pirmo ceturksni.

Neskatoties uz augstākminēto pretrunu datos, var salīdzinoši droši teikt, ka tā saucamais zemākais punkts ekonomikā nu jau ir teju pusgadu sena pagātne un ekonomika lēnām sāk atgūties no 2009.gadā piedzīvotā milzīgā krituma.

2.ceturkšņa dati arī aptuveni apstiprina Nordea prognozes, ka šogad kopumā ekonomika varētu sarukt par aptuveni 2%, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, taču tam par iemeslu ir salīdzinoši augstie IKP rādītāji 2009.gada pirmajā pusgadā, jo IKP turpināja būtiski kristies arī otrajā pusgadā.”