Rumāniju, kas ir viena no Eiropas Savienības (ES) nabadzīgākajām valstīm, pamet desmitiem tūkstoši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, lai dotos strādāt uz citām bloka valstīm, un par vienu no rumāņu viesstrādnieku iecienītākajiem galamērķiem kļuvusi arī Latvija. Tā vēstī Rumānijas ziņu aģentūra "Mediafax", atsaucoties uz darbā iekārtošanas vietnes "Tjobs.ro" datiem.
Pēc vietnes sniegtās informācijas, Latvijā, kur ir Eiropas Savienībā augstākais bezdarbs, pašlaik darbu atraduši 2010 Rumānijas pilsoņu; abas pārējās Baltijas valstis Igaunija un Lietuva nav minētas starp valstīm, kur vērojams vislielākais rumāņu viesstrādnieku pieplūdums.
Visvairāk rumāņu pašlaik strādā Vācijā (10 636 cilvēki), seko Grieķija (6898), Kipra (5772), Lielbritānija (5008), Itālija (4680), Spānija (3296), ASV (2606), Dānija (2166) un Nīderlande (2115). Citas populāras valstis, kurās strādā rumāņi, ir Īrija (1995), Zviedrija (1950), Austrija (1947), Norvēģija (1920), Dubaija (1890), Katara (1862), Somija (1574) un Čehija (1485).
Citās ES valstīs strādājošie rumāņi visvairāk nodarbināti būvniecībā, veselības aprūpē, restorānu biznesā, rūpniecībā, mašīnbūvē, viesnīcu un tūrisma industrijā, tirdzniecībā, lauksaimniecībā, izklaides sfērā, bērnu aprūpē, transporta, tīrīšanas pakalpojumu un vairākās citās jomās.
Jaunākie Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra "Eurobarometer" aptaujas dati arī rāda, ka 34% Rumānijas darbspējīgo ļaužu plāno doties strādāt uz citām ES zemēm, ja zaudēs darbu dzimtenē.
Rumānijā, kur ir aptuveni 22 miljoni iedzīvotāju, nabadzībā dzīvo 75% laukos dzīvojošo, taču pēdējā laikā trūkums strauji pieaudzis arī pilsētās galvenokārt bezdarba kāpuma dēļ.
Rumānijā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju pērn bija otrais zemākais ES, veidojot tikai 45% no ES vidējā līmeņa. Vēl sliktāks šis rādītājs ir tikai Bulgārijā (41%). Savukārt Latvija, kur IKP uz iedzīvotāju ir 49% no vidējā līmeņa blokā, ir trešā nabadzīgākā bloka valsts, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Vairākas ES zemes, tostarp Lielbritānija un Īrija, kas piedzīvoja milzīgu viesstrādnieku pieplūdumu, atverot savus tirgus valstīm, kas iestājās ES paplašināšanas pirmajā vilnī 2004.gadā, ir noteikušas zināmus ierobežojumus strādājošajiem no Bulgārijas un Rumānijas, kuras blokā iestājās 2007. gada sākumā.
Savukārt Latvija 2007.gadā nenoteica ierobežojumus Bulgārijas un Rumānijas pilsoņu brīvai pieejai Latvijas darba tirgum līdz ar šo valstu pievienošanos ES. Latvijas amatpersonas toreiz apgalvoja, ka Latvijai neesot jābaidās, ka valsti varētu pārplūdināt viesstrādnieku vilnis no šīm abām valstīm, jo Latvijā ir zemas algas. Toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izteicās, ka diezin vai jauno ES dalībvalstu iedzīvotāji dosies darba meklējumos uz valstīm, kur ir zemākas algas.
Rumānijā pašlaik vidējā bruto alga ir aptuveni 430 eiro (aptuveni 300 latu). Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šogad pirmajā ceturksnī Latvijā mēneša vidējā bruto (pirmsnodokļu) darba samaksa bija 431 lats.
