Latvijas likumi nepieļauj strādāšanu lielā karstumā (176)

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Lielais karstums, kas pēdējo nedēļu laikā valda Latvijā, ietekmē visdažādākās dzīves sfēras. Veikalos pieaug pieprasījums pēc saldējuma un dzeramā ūdens, taču tas neatvieglo dzīvi cilvēkiem, kas vaiga sviedros ir spiesti strādāt atklātā saulē vai piesmakušos birojos. Darba drošības normatīvi paredz, ka birojos strādāt drīkst tikai tad, ja gaisa temperatūra nepārsniedz +28 grādus, savukārt veikt smagu fizisku darbu nav atļauts, ja ir siltāks par +26, +27 grādiem, tā šodien vēsta laikraksts „Telegraf”.

Valsts darba inspekcija (VDI) saņēmusi dažas anonīmas sūdzības par karstumu darba vietās, taču oficiālu iesniegumu līdz šim neesot bijis, komentējot darba devēja pienākumu darba telpās nodrošināt darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošu mikroklimatu, informēja VDI pārstāve Sarmīte Bunka-Briljonoka.

Pagaidām cilvēki interesējas par to, kādam mikroklimatam jābūt darbavietās šādos laikapstākļos un kā rīkoties. Ja tiks saņemts iesniegums, Darba inspekcija, protams, dosies pārbaudīt iesniegumā minēto informāciju, sacīja Bunka-Briljonoka.

Turklāt viņa piebilst, ka interesi vairāk izrāda biroju darbinieki, kuri ir mazāk pakļauti tiešo saules staru iedarbībai.

Kā ziņots, saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā, nodrošinot viņu veselībai nekaitīgu darba vidi.

Labvēlīga mikroklimata nodrošināšanai atkarībā no fiziskās slodzes, kas nepieciešama attiecīgā darba veikšanai, nepieciešama atbilstoša gaisa temperatūra, gaisa relatīvais mitrums, gaisa kustības ātrums.

VDI pārstāve arī atgādina, ka darba devējiem ir jāveic pasākumi paaugstinātas darba vides temperatūras iedarbības riska samazināšanai darbiniekiem, kuri vasaras periodā strādā atklātā saulē, piemēram, ceļu remontstrādnieki, lauksaimnieki, celtnieki un citu profesiju pārstāvji. Piemēram, jāvienojas par darba laiku, nosakot darba pārtraukumus vai nobīdot darba stundas uz vēsāku diennakts laiku rītos un vakaros.

Bunka-Brilijonka darba devējiem iesaka nodrošināt atbilstošas atpūtas telpas, kurās iespējams atvēsināties, kā arī nodrošināt iespēju nodarbinātajiem izmantot dušu; darbiniekiem jābūt pieejamam dzeramajam ūdenim; darbiniekiem būtu jāstrādā apģērbā gaišos toņos, kas izgatavots no dabīga auduma, piemēram, lina vai kokvilnas, un jālieto galvassegas.

Komentāri (176)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu