"Par labu Latviju" atbalstīs valsts budžeta deficīta palielināšanu (87)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Jaundibināmā politiskā apvienība "Par labu Latviju" (PLL) pēc 10.Saeimas vēlēšanām, iekļūstot valdībā, rosinās pārskatīt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai varētu palielināt valsts budžeta deficītu un šo naudu ieguldīt ekonomikā un valsts pārvaldes kapacitātes celšanā.

To sarunā ar biznesa portālu "Nozare.lv" atzina PLL ekonomiskās programmas veidotājs, ekonomists un investīciju firmas SIA "Tractus" valdes priekšsēdētājs Uldis Osis.

"PLL uzstādījums ir maksimāli aizstāvēt nacionālās intereses, tāpēc runāsim ar starptautiskajiem aizdevējiem, piedāvājot savu programmu, kuras pamatā ir trīs gadu budžets, strukturālās reformas ar elastīgākiem budžeta deficīta skaitļiem, kuriem jābalstās uz konkrētām prioritātēm gan budžeta izdevumu samazināšanā, gan palielināšanā," klāstīja ekonomists.

Vienlaikus viņš akcentēja, ka, ja PLL iegūs kontroli valdībā, tad sarunas par nosacījumu maiņu ar Starptautisko Valūtas fondu nesāksies tūlīt, bet tikai no 2012.gada. Jaunās valdības rīcībā būšot gads, lai sagatavotu jaunu programmu starptautiskajiem aizdevējiem. "Visticamāk, 2011.gada budžets tiks pieņemts parastajā kārtībā un necentīsimies to ļoti raustīt," pieļāva Osis.

Jautāts, līdz cik procentiem būtu pieļaujama budžeta deficīta palielināšana, Osis norādīja, ka tas nav abstrakts skaitlis, bet ir atkarīgs no virzieniem, kur tuvākajā laikā varam nopelnīt. Kā vienu no jomām, kur valstij būtu jāinvestē līdzekļi, viņš minēja Latvijas konsulāros dienestus, lai tie efektīvāk varētu apkalpot tūristu plūsmu no Austrumiem. Saskaņā ar viņa teikto, patlaban daļa Krievijas tūristu nevar nokļūt Latvijā, jo kavējas vīzu izsniegšanas process.

"No krīzes izkļūt varam, tikai veicot strukturālās reformas, bet tās maksā naudu. Te nerunājam tikai par konsulārajiem dienestiem, bet arī Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lidostām un infrastruktūru. Ja kādā jomā ieguldīsim kaut vai 10 miljonus latu, varbūt atpakaļ varēsim iegūt visus 100 miljonus latu," stāstīja Osis.

Lai saprastu, kuras jomas ir tās, kurās valstij vajadzētu ieguldīt naudu, jo atdeve būtu lielāka nekā ieguldījums, esot nepieciešama analīze un pētījumi, kas patlaban neesot pieejami.

Aprēķinus, cik lieli līdzekļi būtu nepieciešami Latvijas ekonomikas "uzsildīšanai", Osis gan neesot veicis, jo tas esot valdības institūciju darbs. "Varu runāt tikai par tām lietām, kur ir redzamas nepilnības. Jāsāk ar to, ka izdevumu un ieņēmumu daļā ir jānosaka budžeta prioritātes. Privātais bizness pašlaik nespēj pietiekami ātri akumulēt līdzekļus, tāpēc ir nepieciešams izveidot spēcīgu valsts attīstības banku, kas to varētu palīdzēt izdarīt," pārliecināts ir PLL ekonomiskās programmas veidotājs.

Komentāri (87)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu