Smagā situācijā nonākušie kredītņēmēji arvien biežāk par banku rīcību sūdzas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK). Vienlaikus parādnieki mēdzot arī melot. Komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece portālam TVNET atzina - daļa banku klientu sniedz nepatiesu vai nepilnīgu informāciju. Pēc sūdzības izskatīšanas atklājies, ka kāda sieviete ir ņēmusi kredītus pat 14 Latvijas bankās.
Daudzu sūdzību iemesls ir bijis, ka klients nav ne reizi vērsies bankā, lai varētu atrisināt savstarpējās problēmas, bet gan uzreiz vērsies ar sūdzību FKTK. Šāda veida sūdzībās ietvertais pārsvarā tiek atrisināts, klientam ierodoties bankā un panākot abpusēji pieejamu risinājumu, speciāliste atzina.
Vēl viens no būtiskākajiem iemesliem ir apstāklis, ka
klienti, noslēdzot līgumu ar banku, tā parakstīšanas brīdī neiepazīstas ar līguma nosacījumiem.
Sevišķi aktuāli tas ir tagad, kad bankas saskaņā ar līguma nosacījumiem veic procentu likmju pārskatīšanu atbilstoši šā brīža tirgus situācijai, Dravniece vērsa uzmanību.
Klienti melo
"Tāpat novērota negodprātīga attieksme no klientu puses - ir sniegta nepatiesa vai arī nepilnīga informācija bankai par saistībām citās bankās, par to apjomiem un patiesajiem ienākumiem," viņa pavēstīja, taču atzina, ka pēc "Kredītreģistra pilnvērtīgas darbošanās sākuma (2008. gada augustā), kad varam redzēt visu klientu visas saistības vienuviet – gan izpildītās, gan pašreizējās, gan, iespējams, jau kavētās, atklājas pavisam cita aina par klientu saistībām, nekā tie bija iepriekš snieguši informāciju savām bankām, aizdevumus saņemot".
Klienti arī sūdzas, ka banka nepiekrīt viņu piedāvātajiem kredīta restrukturizācijas plāniem, jo banka uzskata, ka šāda veida kredītu restrukturizācija pat ilgā periodā neatrisinās problēmas, kas saistītas ar kredīta atmaksu. Arī iesniedzot šāda veida sūdzības komisijai, klienti mēdz neuzrādīt, ka bankas atteikumi ir saistīti ar paša klienta būtiskām saistībām vairākās kredītiestādes un kavējumiem pret citiem aizdevējiem, viņa klāstīja.
Dramatisks piemērs...
"Kā vienu no bieži sastopamiem piemēriem var minēt gadījumus, kad klienti neizpilda ar banku noslēgtā kredītlīgumā parakstītās saistības un, to nepieminot, iesniedz komisijai sūdzību par banku, nenorādot bankas minētos patiesos iemeslus šādai rīcībai," komisijas pārstāve minēja.
"Savukārt tie klienti, kuriem ne pašu vainas dēļ būtiski mazinājušies ienākumi, ir sūdzējušies, ka banka pēkšņi šā iemesla dēļ samazinājusi piešķirtā overdrafta limitu, atņemot teju visu darba algu.
Tomēr, apskatot Latvijas Bankas uzturētā Kredītreģistra datus, izrādās, ka klientam dažkārt ir vēl trīs līdz pieci īstermiņa kredīti vai kredītkartes citās bankās – gan ilgstoši kavēti maksājumi, gan jau norakstīti, un patiesībā iemesls bankas rīcībai ir fakts, ka klients ir kļuvis par augsta riska darījuma partneri."
Visdramatiskākā situācija ir bijusi ar klienti, kurai bija dažādas saistības 14 (!) Latvijas bankās.
Sūdzību skaits pieaug
Krīzes laikā līdz ar cilvēku maksātspējas pasliktināšanos komisijā būtiski pieaug sūdzību skaits. Šogad četros mēnešos komisija saņēmusi 151 sūdzību, tajā skaitā 97 sūdzības par bankām (69 no fiziskām, 28 no juridiskām personām). Visvairāk sūdzību saņemts no to banku klientiem, kurām ir lielākie kredītportfeļi. Pērn gadā kopumā bijis 404 sūdzību, tostarp 254 iesniegumi bija par bankām.
Lielākoties sūdzības ir strīdos par savstarpējiem darījumiem, un FKTK nav tiesību tajos iejaukties. Tomēr FKTK vienmēr lūdz bankai skaidrojumu par situāciju un aicina klientus un banku pārrunu ceļā panākt abpusēji pieņemamus risinājumus.
Bieži vien klientu neapmierinātības pamatā ir pārprastas situācijas, līdz galam neizprasti nosacījumi, neizvērtēti saņemto piedāvājumu riski un arī neizlasīti līgumi.
"FKTK atbild visiem, kuri ir vērsušies pēc palīdzības vai risinājuma, un jāatzīst, ka nereti konflikts atrisinās un pārpratumi noskaidrojas tūlīt pēc FKTK paskaidrojuma pieprasīšanas no tirgus dalībnieka, un pusēm izdodas vienoties," Dravniece norādīja.
Aicina ņemt vērā situāciju
Komisija aicinājusi bankas ņemt vērā pašreizējo sarežģīto ekonomisko situāciju, straujo un būtisko nekustamā īpašuma cenu, tātad ķīlu vērtību krišanos un pieņemt lēmumus, izvērtējot attiecības ar saviem klientiem ilgtermiņā.
Patērētāju tiesību aizsardzības likums liedz kredītu devējiem vērsties pret kredītņēmēju, kurš nav pieļāvis būtiskus līguma pārkāpumus, nosakot arī būtiska pārkāpuma pazīmes – kavējums ilgāk par 60 dienām vai biežāk nekā trīs reizes gada laikā katru reizi ilgāk par 30 dienām, kā arī kredīta neizmantošana paredzētajam mērķim. Tāpat tirgus dalībniekiem ir saistošas FKTK 2009.gadā izstrādātās vadlīnijas, komisijas pārstāve norādīja.
Viņa turpināja - tā kā valstī nav vienota regulējuma atbildēšanai uz klientu iesniegumiem, kas ir viena no būtiskākajām klientu sūdzībām, tad komisija pagājušā gada nogalē lūgusi bankas atbildēt klientiem ne vēlāk kā 30 dienu laikā.
