2010. gada 6. maijā valsts sekretāru sanāksmē apstiprinātie grozījumi MK 2006. gada 14. novembra noteikumiem nr. 933 projektā paredz, ka likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2. panta 9. daļas gadījumi ir attiecināti arī uz labumu, kas gūts, izmantojot darba devēja vieglo automašīnu personīgajām vajadzībām. Tas nozīmē, ka

papildus tā saucamajam „dienesta auto nodoklim” uzņēmējiem, kas to maksā, būs jāpiemaksā 21% no uzrādītās labuma summas.

 „Šis projekts un slepenība, kādā tas tapa, kārtējo reizi pierāda, ka valsts nerēķinās ar uzņēmējiem. Jau gadiem ilgi uzņēmēji runā, ka viņiem būtiski ir plānot savus izdevumus ilgtermiņā, taču šādas izmaiņas kārtējo reizi apliecina, ka uzņēmēju vārdos neviens neieklausās,” Financenet saka LGĀSA valdes priekšsēdētāja Lienīte Caune.

 Finanšu ministrija apgalvo, ka automašīnas izmantošana privātajām vajadzībām ir uzskatāma par pašpatēriņu, tādēļ jāmaksā PVN. "Atbildīgās amatpersonas, šķiet, ir aizmirsušas, ka, atsakoties no ceļazīmēm, pašpatēriņu nav iespējams precīzi noteikt. Tas, protams, neattiecas uz gadījumu, ja gūtais labums par dienesta auto izmantošanu privātām vajadzībām tiek kompensēts no darbinieka puses. Tad tas ir uzskatāms par pašpatēriņu un PVN ir noteikti piemērojams. Taču gadījumu, kad uzņēmumi šādā veidā risina ar dienesta auto nodokli saistītos jautājumus, ir ļoti maz, un tā nav plaši izplatīta prakse Latvijā," savukārt norāda LGĀSA.

„Šobrīd dati rāda, ka valstij neizdodas iekasēt auto nodokli plānotajā apjomā. Fakts, ka tiek plānotas izmaiņas pēc auto nodokļa ieviešanas, savā ziņā atkal destabilizē uzņēmējdarbības vidi. Rezultātā var palielināties risks, ka valsts pazaudēs vēl daļu no uzņēmumiem, kas maksā auto nodokli,” saka LGĀSA valdes locekle Žanna Karaseva.

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātājiem grozījumiem vēl būs jālemj valdībai.