Par mītu jau kļuvis apgalvojums, ka igauņi veiksmīgāk no gada uz gadu veidojuši valsts ekonomiku un arī pasaulei uzbrukušo krīzi pārdzīvo ar mazākiem satricinājumiem nekā mēs. Mīti jau ir tāpēc, lai pat tiem, kas detaļās nevēlas iedziļināties, veidotos priekšstati. Skaidrs, ka mīti bez pamata nemēdz izplatīties.
Igauņi latviešus izkonkurē ar cenām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šoziem Cēsīs sarīkotajā prāta vētrā par jaunas stratēģijas veidošanu pilsētas attīstībai viena no ideju ģenerētāju grupām nāca klajā ar priekšlikumu, ka jāatgriežas pie bijušā un, pieliekot klāt moderno, jāveido pilsēta, kurā var sajust saskaņu ar dabu, pilsēta ar infrastruktūru, uz kuru no tuvienes un tālienes brauktu kā uz oāzi atgūt vai stiprināt veselību un skaistumu. Ideja tik ļoti disonēja ar nomācoši tumšo ziemas dienu, arī ar apziņu, ka reiz slavenais Cīrulīšu kūrorts agonējis, ka pat grūti iztēloties, kas Gaujmalā varētu tā vietā veidoties, lai Cīrulīši atkal būtu dzīvības pilni ne tikai laikā, kad slēpošanas kalnus klāj sniegs.
Pēc pāris mēnešiem iztēles gleznai kļūt par realitāti palīdzēja igauņi, viesojoties Pērnavā, kur ir gan dabas tuvums, gan romantiska vecpilsēta, gan moderni SPA centri. 20 neatkarības gados lielais, padomju laikā celtais Pērnavas rehabilitācijas un atpūtas centrs Estonia ne tikai nav iznīcināts, bet nu jau arī krietni attīstīts arī ar Eiropas naudu. Tagad tas kļuvis par SPA Estonia. Uzbūvēta vēl viena ēka viesnīcai, paplašināts saunu un baseinu centrs, modernizēta apkalpošana un iepirkta aparatūra rehabilitācijai. Padomju laika veselības un atpūtas centrs pielāgojies arī kapitālisma apstākļu diktātam. Valsts īpašumā, kuru pārvalda Pērnavas pašvaldība, nepārtraukti strādā asas konkurences apstākļos. Pērnavā pēdējos desmit gados uzcelti un iekārtoti vēl citi visai iespaidīgi privātie SPA centri, darbojas akvaparks. Tas viss regulē veselības un atpūtas tūrisma biznesa attīstību. Katrā no centriem tiek radītas arvien jaunas idejas, piesaistīti tūristi ne tikai ar pakalpojumu daudzveidību, arī tūristiem pieņemamu cenu.
Pērnavu par savu atpūtas un veselības pilsētu neatkarīgi no gadalaika uzskata igauņi, plānojot tajā atpūtu kopā ar ģimenēm pat divreiz gadā - valsts un gadskārtu svētkos. Pērnavu labi pieņēmuši somi, kuri te sastopami neatkarīgi no gadalaika. Tūristu autobusi ar Somijas numuriem redzami pie visiem lielākajiem SPA centriem, vasarā daudz vairāk būs redzamas arī vieglās automašīnas. Igauņi to rosīgi izmanto, daudzstāvu namos izīrējot atpūtniekiem dzīvokļus vai privātmājās izbūvētos bēniņus.
Pienācis laiks nākamajam attīstības lokam. Pērnavieši tagad veras latviešu un zviedru virzienā, cerot izraisīt lielāku interesi par veselības saglabāšanas filozofiju un atpūtas iespējām. Uz jaunizveidoto darba vietu SPA Estonia mārketinga nodaļā Latvijā bija izsludināts konkurss, tajā uzvarēja Vidzemes augstskolas absolvente Līga Gaiduka. Igauņus pārliecināja pretendentes motivācijas vēstule, analizēšanas spējas, kas apgūtas, studējot politoloģiju, zināšanas biznesa administrēšanā, likumdošanā, pieredze studijās ārzemēs, tajā skaitā Īslandē, Polijā un Zviedrijā.
"Lai gan SPA Estonia piedāvā patiešām labas iespējas atpūtai un arī ārstniecībai, kāpēc lai latvieši dotos tās izmantot uz kaimiņvalsti? Mums ir pašiem sava Jūrmala," provocēju Pērnavā satikto tautieti Līgu Gaiduku un uzreiz saņemu skaidru atbildi. "Āķis ir cenās. Latvijā tik lēti šos labos pakalpojumus nesaņemt. Man pašai prieks SPA Estonia iespējas piedāvāt tautiešiem. Tās tiešām ir vērtīgas. Reklamējoties Latvijā, gan jāuzmanās nesalielīties, jo latviešiem tas nepatiks. Esmu secinājusi, ka veselīgā atpūta, kas te pieejama ļoti labā līmenī, jāpopularizē sieviešu žurnālos, jo tieši sievietes mēdz plānot ģimenes atpūtu. Tiesa, latviešu vīriešus šoziem Pērnavā redzēju itin bieži, bet pārsvarā viņi pavadīja laiku uz Baltijas jūras ledus. Viņi bija atbraukuši kopā ar draugiem, viņus interesēja galvenokārt makšķerēšana, atpūtai saunās un baseinos diez ko nepievērsās."
Līga izanalizējusi un saviem darba devējiem SPA Estonia uzzīmējusi ainu par iespējamiem klientiem no Latvijas, tagad sākusi analizēt arī iespējas aicināt tūristus no Zviedrijas. "Ja latvieši SPA centrus vairāk uztver kā atpūtas, sevis palutināšanas un skaistumkopšanas vietu, tad zviedru sabiedrībā attieksme pret SPA centriem saistās ar ārstu konsultāciju saņemšanu, ārstniecību vai vienkārši veselības nostiprināšanu. Latvijā tā, piemēram, uztver rehabilitācijas centru Gaujas krastā Līgatnē," stāsta Līga Gaiduka. "Igauņi savukārt SPA uztver kā ģimenēm pieejamu atpūtas vietu svētkos un nedēļas nogalēs, bet latviešiem šāds paradums vēl nav kļuvis izteikts. Vairāk valda uzskats, sevišķi vecākajā paaudzē, ka SPA ir kaut kas ļoti dārgs, nepieejams. Tāpēc arī saku, ka, tiklīdz vidzemnieki un arī rīdzinieki uzzinās par pakalpojumu cenām Igaunijā, viņi sāks plūst šurp, pat tas, ka jābrauc uz ārzemēm, nebūs barjera. Attālums nebūt nav liels. No Cēsīm apmēram 170 kilometri."
Kad pusgadu strādāts Igaunijā, igauņu kolektīvā, lūdzu mārketinga speciālisti Līgu Gaiduku skaidrot mītu par igauņiem kā veiksmīgākiem saimniekotājiem savā valstī nekā mēs, latvieši, savā. "Igauņi man saka, ka viņiem arī tagad klājas grūtāk, tikpat kā neesot brīvu darba vietu, arvien asāk varot just konkurenci, bet es būtiskas krīzes pazīmes šeit, Pērnavā, dzīvojot neesmu novērojusi. Varbūt tāpēc, ka igauņi rūpīgi domājuši par attīstību, pērnavieši par savas pilsētas attīstību. Latvieši diez vai to būtu pieļāvuši, bet Pērnavas pašvaldība tūrisma biznesā veicinājusi pati sev konkurenci ar mērķi, lai pilsēta izveidotos. Ko vērts vien ir lielais SPA Tervise Paradise, kuru ļoti izdevīgā vietā jūras krastā atļāva uzcelt 2000. gadā!
SPA Estonia savulaik celta kā sanatorija. To bija nepieciešams paplašināt, un Pērnavas dome, no kuras SPA attīstības padomē ievēlēti septiņi deputāti, pieņēma lēmumu par kredītu ņemšanu. Tā pirms astoņiem gadiem tapa vēl viena sanatorijas un atpūtas centra māja. Uzņēmumam bija nepieciešams laiks apgrozījuma palielināšanai, un sākotnēji ieņēmumus pašvaldība uzņēmumam neatņēma - ļāva atdot parādus, turpināt attīstību. Pērnavas pašvaldība gāja vēl tālāk – atvēra vēl vienu SPA. Tas ir ļoti ekskluzīvs, atrodas restaurētā vecpilsētas villā. SPA Estonia ir viens no lielākajiem valstij piederošiem uzņēmumiem, tāpēc vissvarīgākais, ko pašvaldības ieceltā valde un tās vadītājs dara, tiek atspoguļots un apspriests masu medijos. Igauņi ir labi informēti, kas notiek pašvaldības apsaimniekotajā SPA. Var teikt, ka arī tas veicina attīstību. Man, latvietei, reizēm gribētos, lai lēmumu izdiskutēšana notiktu ātrāk, šķiet, ka igauņu kolēģi ir pārāk nesteidzīgi, tomēr jāsaka, kad lēmums pieņemts, tas ir nobriedis un vispusīgi apskatīts."
Viens no Līgas darbiem ir SPA Estonia mājas lapā latviskās sadaļas veidošana. Tā ir labi pārskatāma un arī intriģējoša, kaut vai iespēja Igaunijas kūrortā saņemt atlaides, ja vari uzrādīt Valmieras teātra apmeklējuma biļeti. Simpātiska ir īpašā programma mazuļa gaidīšanas laikā, pilnīgs jaunums ir veselīgas diētas ieturēšana Baltijas jūras krastā. To visu lasot un pētot internetā savās mājās, latvieši SPA Estonia mājas lapā iejutušies pārāk labi un arī vietu rezervēšanu uz Igauniju internetā sākuši sūtīt latviski. "Tas gan pagaidām jādara starptautiskās valodas - krieviski vai angliski," ar smaidu piebilst Igaunijas uzņēmuma pārstāve L. Gaiduka.