/nginx/o/2018/07/18/10900931t1h2cd6.jpg)
Dzīvokļu cenas pamazām kāpj. To pieaugums saistīts ar piedāvājumu trūkumu. Kompāniju grupas "Balsts" vadītājs Aigars Zariņš intervijā portālam TVNET stāstīja, ka "treknajos" gados par dārgu naudu iegādātos īpašumus patlaban nelabprāt pārdod gan privātpersonas, gan bankas, kuras tos ieguvušas no parādniekiem. Nauda dzīvokļu iegādei cilvēkiem šobrīd esot. No desmit dzīvokļiem septiņi tiekot pirkti par savu naudu.
Pašlaik nekustamo īpašumu cenām esot tendence katru mēnesi pieaugt par 2-3%. „Tas izklausās ļoti optimistiski. Gadā pieaugums var sasniegt vidēji 36% - reāli mums labajos gados bija tādi kāpumi, tāpēc tas tomēr laikam nav reāli,” viņš teica.
Pirmais nekustamo īpašumu cenu kāpums varētu būt 25-30% salīdzinājumā ar 2009.gada oktobri, kad cenas bija nokritušās minimālajā līmenī.
Pēc tam iespējama neliela apstāšanās vai pat minimāls kritums.
Piedāvājuma trūkums palielina cenas
Līdzšinējais nelielais cenu kāpums esot saistīts ar to, ka tirgū trūkst piedāvājumu. Zariņš atgādināja, ka liela daļa īpašumu iegādāti par cenu 1400-1900 eiro par kvadrātmetru, un tagad šie īpašnieki nevēlas savus īpašumus pārdot par zemāku cenu.
Pārdevēji gaida augstāku cenu
„Pirmkārt, bankas neļauj pārdot. Otrkārt, cilvēki nekustamo īpašumu nevēlas pārdot, jo viņi ir samaksājuši divas vai pat divarpus reizes vairāk, nekā tie maksā tagad. Viņi nav gatavi zaudēt šo naudu. Viņi nav spējīgi domāt alternatīvi – kādas problēmas atrisināt vai kādu biznesu uzsākt, pārdodot šo īpašumu,” viņš raksturoja esošo situāciju.
Tāpēc ir dzīvokļu trūkums, katastrofāls patiesībā.
Šāda problēma esot ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā.
Nauda cilvēkiem ir
„Līdz ar to pieprasījums ir liels, jo nauda cilvēkiem ir,” Zariņš teica un atgādināja, ka 2008.gada rudenī saistībā ar bažām par banku sistēmas „turbulenci” cilvēki no depozītiem bankās izņēma lielas summas.
„Ja nemaldos, 600 miljoni latu tika izņemti. Tā nauda ir cilvēkiem uz rokas,” viņš teica un pauda viedokli, ka daudz cilvēku ir uzkrājuši no pieciem tūkstošiem līdz pat miljonam latu, atkarībā no nodarbošanās veida.
No desmit dzīvokļiem septiņus pērk par savu naudu
„Cilvēki kaut kādu laiku to naudu tur”, taču, saprotot, ka naudai būtu jānes jauna nauda, un redzot, ka nekustamā īpašuma cenas ir nokritušās visstraujāk pasaulē, sāk investēt nekustamajā īpašumā.
„Es nerunāju par kaut kādu masveida investīciju vai spekulantiem, kas visu uzkrāto naudu tagad atkal iegulda simtos dzīvokļu,” Zariņš skaidroja un piebilda, ka „no desmit dzīvokļiem septiņi tiek pirkti par savu naudu”.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)