Gadu no gada tiek saņemti valdības solījumi sakārtot normatīvos aktus un sākt lombardu un citu "kreditētāju", kas nav kredītiestādes Kredītiestāžu likuma izpratnē, kontroli un uzraudzību. "Būtu tikai normāli, ja tiktu kontrolēta un uzraudzīta lombardu darbības sākšana un tālākā darbība, kā tas ir citās pasaules attīstītajās valstīs," norāda Semeņako.

Rīgas pašvaldība vēlas piemērot lombardiem kredītiestāžu statusu, taču Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija (FKTK) iebilst, ka lombardi nav bankas, lai to darbību regulētu ar Kredītiestāžu likuma starpniecību.

"Ļoti grūti pateikt, kurai struktūrai Latvijā būtu jāizsniedz licences lombardiem, tai būtu jābūt kompleksai uzraudzībai, izveidojot atsevišķu komisiju, kurā būtu pārstāvji no vairākām iestādēm - Valsts ieņēmumu dienesta, pašvaldības, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) u.c. Ja grib nopietnu licencēšanu, daudzām ieinteresētajām struktūrām būtu jāsadarbojas," uzskata pašvaldības lombarda vadītājs.

Piemēram, Vācijā licenci lombarda darbības sākšanai dod pašvaldība un pamatkapitālā jāiegulda 300 000 eiro (210 600 latu), pierādot, ka tie ir legāli iegūti finanšu līdzekļi, stāsta Semeņako.

"Pēc pēdējām ziņām, kaut kāda lombardu licencēšana būs, un to veiks PTAC, kas nozīmē, ka nekāda naudas līdzekļu izcelsme kreditēšanai un finansiālā darbība kontrolēta netiks. Nevienā attīstītā valstī nav iespējams "iegrūst" milzu naudu kreditēšanai, lai neviena regulējošā iestāde neuzprasītu, no kurienes nāk nauda. Latvijā tas ir iespējams elementāri," atzīst Semeņako.

Pašvaldības lombarda vadītājs uzskata, ka Rīgas domes ierosinājums aizliegt lombardu darbību naktīs neko nerisinās. "Nav jēgas uzraudzības pasākumus "raut ārā no konteksta". Paši lombardi tādējādi riskē, jo naktī ir daudz lielāka iespējamība, ka tiks ieķīlātas zagtas mantas," norāda Semeņako.

"Ja būtu normāla lombardu darbības sākšanas un darbības kontrole un uzraudzība, tad daudzi no konkurentiem būtu spiesti vispār pārtraukt darbību. Jau vairāk nekā 10 gadus darbojamies izteikti nevienlīdzīgas konkurences apstākļos. Tā kā esam Rīgas pašvaldībai piederoša komercsabiedrība, savā darbībā izmantojam tikai legālas izcelsmes naudas līdzekļus un ievērojam patērētāju tiesību aizsardzības likumdošanas un fizisku personu datu aizsardzības likumdošanas, Civillikuma un Reklāmas likuma normas, kā arī maksājam nodokļus un nodevas pilnā apmērā, kas ir daudz "dārgāka" darbība attiecībā pret tiem, kuri šo likumus normas neievēro vai ievēro daļēji. Un Rīgā vien darbojas ap 200 lombardiem," stāsta pašvaldības lombarda vadītājs.

"Ļoti būtisks nevienlīdzīgas konkurences faktors, it īpaši tas attiecas uz lombardiem, ir nodokļu uzskaite un nomaksa, kura daudziem konkurentiem ir tādā līmenī, ka nav saprotams, kāpēc viņi vispār šajā tirgū darbojas. Šīs darbības kontrole ir Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā, un arī šajā jomā gadiem ilgi nav nekādu izmaiņu un netiek nodrošināta vienlīdzīga konkurence," atzīst Semeņako.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Rīgas pilsētas lombards" 100% uzņēmuma kapitāldaļu pieder Rīgas pilsētas domei. Lombards izsniedz kredītus pret ķīlām: zeltu, sudraba izstrādājumiem, dārgakmeņiem, kažokiem, apģērbu, traukiem, sadzīves elektroniku, profesionālu mākslinieku gleznām u.c. mantām. Ieķīlājamos briljantus, dārgakmeņus bez maksas novērtē diplomēts vērtētājs. Darbojas neizpirkto ķīlu veikals.