Konkurences padome (KP) ierosinājusi lietu pret telekomunikāciju uzņēmumu "Lattelecom" par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un "netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tiešu vai netiešu uzspiešanu vai piemērošanu", biznesa portālam "Nozare.lv" apstiprināja KP priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme.
"TV3" iepriekš vairākkārt paudis viedokli, ka "Lattelecom" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" ciparu virszemes apraides cenas esot pārāk augstas un "TV3" nedomājot vismaz šogad pamest analogo apraidi.
"TV3" paziņojumā presei teikts, ka KP, ierosinot lietu, arī apvienojusi kabeļtelevīzijas operatoru "Izzi" un "Baltkom" sūdzības.
17.martā KP pieņēma lēmumu neierosināt lietu, balstoties uz "TV3" un "Viasat" sūdzību, kur skarti līdzīgi jautājumi par ciparu apraides cenas samērību.
"Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis informēja, ka varot paust tikai nožēlu, ka tiešo konkurentu spiediena ietekmē tiks tērēti Konkurences padomes resursi un laiks, lai galu galā pārliecinātos, ka "Lattelecom" darbojas atbilstoši visām normām un prasībām. Konkurentiem nepatīk, ka jāsamazina cenas, jo "Lattelecom" piedāvā lētāku un izdevīgāku pakalpojumu, tāpēc viņi šobrīd savā ziņā uzstājas pret patērētāju interesēm, ieraujot šajā cīņā arī Konkurences padomi, sacījis Gulbis.
"Tomēr paļaujos uz šīs visnotaļ cienījamās institūcijas kompetenci un spēju atšķirt konkurences cīņu no lietas būtības. Turklāt uzsvēršu, ka tieši šodien Konkurences padome nolēma neierosināt lietu par iespējamiem Eiropas Savienības normatīvu pārkāpumiem "Lattelecom" darbībās, par ko sūdzējās "TV3" un VIASAT. Satelīttelevīzijām un kabeļoperatoriem nākas samazināt savas augstās cenas, piedāvāt klientiem izdevīgākus noteikumus un cīnīties par klientiem, un, kāda sagadīšanās, tieši viņi viens pēc otra sūdzas Konkurences padomē," norāda uzņēmuma vadītājs.
Pēc Gulbja domām, visas šīs darbības no konkurentu puses var interpretēt arī kā sabiedrības morālu iespaidošanu - jo vairāk sūdzību, jo lielāka ēna pār projektu. "Tādā veidā, pieļauju, viņi cenšas sēt šaubas klientos, lai pārvilinātu tos pie sevis, bet klients šajos laikos nav muļķis. Viņš izvēlas izdevīgāko un labāko piedāvājumu, par ko liecina strauji augošais "Lattelecom" virszemes TV klientu skaits," sacījis Gulbis.
Kā ziņots, arī "Baltkom" vērsies KP, prasot izvērtēt, vai "Lattelecom" darbībā televīzijas tirgū nav vērojamas šķērssubsīdijas, ieviešot ciparu virszemes televīziju, kas sastāv no programmām, ko skatītājs skatās bez maksas, jo raidorganizācijas maksā par apraidi, un maksas programmām, kuru retranslācijas izmaksas sedz no maksas televīzijas abonentu maksām.
Pāreja no analogās uz ciparu apraides tehnoloģiju, pēc Nacionālās radio un televīzijas padomes aprēķiniem, skars 27% Latvijas mājsaimniecību, kuras līdz šim skatījušās tikai un vienīgi analogo ētera televīziju. Iedzīvotāji, kuri izmanto kabeļtelevīziju vai satelīttelevīziju, pārmaiņas nejutīs.
Kā atkārtoti uzsvērts "Lattelecom" paziņojumos, Latvijas nacionālos kanālus LTV1 un LTV7, kā arī LNT un TV5 (Rīgas apkaimē) varēs turpināt skatīties ciparu tīklā bez papildu maksas, taču nopērkot vai nomājot dekoderu vai arī iegādājoties jaunu televizoru, kam ir iebūvēts ciparu signāla uztvērējs.
Dekodera noma maksā 1,98 latus mēnesī, bet dekoderus var nopirkt par cenu, sākot ar 39 latiem.
