Parex bankas vadošajiem darbiniekiem varētu attiesāt dāsnās kompensācijas (123)

„Parex bankas” vadošo darbinieku algas tika noteiktas brīdī, kad to savā kontrolē pārņēma valsts. Kādam jābūt atalgojumam noteica Finanšu ministrija – un galvenais arguments toreiz bija, ka krīzes situācijā nepieciešams piesaistīt labākos speciālistus. Bankas padomes priekšsēdētājs Andžs Ūbelis LNT ziņām savulaik skaidroja, ka skopoties bijis nevietā.

Andžs Ūbelis, padomes priekšsēdētājs: "Tā mēraukla ir banku sistēma kopumā. Mēs nevaram darīt tā, ka Parex lektu ārā šeit no kopējā konteksta ar zemāku darba samaksu. Darbinieki, kas strādā pie restrukturizācijas un gatavo banku pārdošanai, nedrīkst aiziet, atstājot tikai čaulu."

Neoficiāli ilgstoši tiek runāts par to, ka "Parex" bankā tika maksātas lielas algas, kas gan šobrīd esot samzinātas. Taču precīzus skaitļus LNT Ziņām atbildīgās amatpersonas atsakās izpaust. Publiskajos paziņojumos „Parex” banka stāsta, ka finanšu ugunsgrēks ir nodzēsts, bankas rādītāji stabilizējas, piesaistīti jauni klienti - tādēļ lielās algas attaisnojušās. Taču jautājums – vai pat par spīti šiem rādītājiem „Parex” nav bijusi zelta bedre paliek. Tā kā oficiāli skaitļus neviens neapstiprina, LNT Ziņas var balstīties tikai uz neoficiālām ziņām – vēl vasarā pirms nodokļu nomaksas valdes locekļi saņēmuši 10 tūktošus latu, tikpat vēl daži vadošie darbinieki.

Šobrīd atalgojums esot par 30-40% samazināts. Atzinums par algu atbilstību tirgus līmenim ir pasūtīts konsultāciju kompānijai Fontes, un tās secinājumi tagad nonākuši arī Ekonomikas ministrijā.

Klāvs Olšteins, ekonomikas ministra padomnieks: "Ir iespēja aicināt samazināt vēl. Mēs lūgsim Parex bankas padomei vērtēt mūsu lūgumu."

Esošais atalgojums ir tikai redzamā daļa. Pēc bankas pārņemšanas, štatu samazināšanas gaitā atlaisti ap 600 darbinieku, starp tiem arī vadošie no Kargina un Krasovicka laikiem. Pēc neoficiālām ziņām vienā gadījumā vadošam bankas darbiniekim pat izmaksāta 100 tūkstošu latu kompensācija. Iemesls esot vecie darba līgumi. Tagad tiek pieļauts, ka par dāsnajām sāpju naudām varētu būt tiesāšanās.

Klāvs Olšteins: "Mēs esam par to, lai valsts saglabātu pēc iespējas vairāk naudas."

Iespējams, nauda un nervi tiktu aiztaupīti, ja attiecībā pret vecajiem darbiniekiem jautājumi juridiski tiktu sakārtoti bankas pārņemšanas brīdī.

Taču dāsnums turpinājies arī vēlāk. Piemēram, attiecībā uz bijušajiem padomes locekļiem. Pēc LNT Ziņu rīcībā esošās neoficiālās informācijas, padomes locekļu alga bija 2000 latu pirms nodokļiem, bet amatu pametot kompensācija par 6 mēnešiem. Tieši tik ilgi šajā amatā darbojās arī Žaneta Jaunzeme-Grende, kas minētos faktus apstiprināt nevēlējās.

Žaneta Jaunzeme-Grende, LTRK valdes priekšsēdētāja, bijusī Parex bankas padomes locekle: "Es saņēmu kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā."

Valsts "Parex" bankas glābšanā ir ieguldījusi ap miljardu latu un tieši šis fakts Latvijai lika aizņemties starpautiski uz katram iedzīvotājam sāpīgiem nosacījumiem.