Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais (LPP/LC) norādīja, ka nepieciešams izveidot normatīvo bāzi lombardu darbības regulēšanai, jo Latvijas normatīvo aktu sistēmā šobrīd nav paredzēts specifisks regulējums lombardu darbībai, tādēļ šī darbība netiek pietiekami uzraudzīta un kontrolēta.

Ar šādu komercdarbību Latvijā var nodarboties jebkura fiziska vai juridiska persona, uz kuru ir attiecināmi tikai Komerclikuma vispārīgie noteikumi un daži saistošie tiesību akti, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likums, un nav nosakāms pat precīzs lombardu skaits. Tiek lēsts, ka Rīgā to ir ap 200.

Turlais norādīja, ka lombardos par ikdienišķu situāciju kļuvusi zagto mantu uzpirkšana un legalizācija, tajos netiek veikta pienācīga mantu reģistrācija, uzskaite, terminēta glabāšana un oficiāla realizācija, netiek gatavotas atskaites un maksāti nodokļi. Vienlaikus lombardi ir kļuvuši par paaugstinātu korupcijas riska zonu, jo kontroles sistēmas trūkums ļauj tos izmantot naudas "atmazgāšanai".

"Lombardu darbs nakts laikā saasina kriminogēno situāciju, jo provocē uz noziegumu izdarīšanu un ātru skaidrās naudas iegūšanu arī narkomānus un azartspēļu atkarīgos," sacīja komitejas priekšsēdētājs.

No Pašvaldības policijas 115 pārbaudītajiem lombardiem nevienā nav konstatēta videonovērošana.

Komiteja nolēma, ka Rīgas dome izstrādās priekšlikumus izmaiņām likumos un normatīvajos aktos, kas ļautu sakārtot lombardu darbību.

Turlais informēja, ka priekšlikumu būtība sakņotos trīs aspektos: lombardi jāpadara par Kredītiestāžu likuma subjektiem, lai tiem varētu piemērot attiecīgos uzraudzības mehānismus; lombardiem jākļūst par akciju sabiedrībām, nevis vienkāršām "vienas dienas" SIA; lombardiem jāaizliedz darbs nakts stundās.

Komitejas deputāti vienbalsīgi atbalstīja minēto priekšlikumu sagatavošanu.