No reģioniem visoptimistiskākais noskaņojums valda Vidzemē, kur tāpat kā Rīgā cenu kāpumu prognozētāju skaits ir lielāks nekā to aptaujāto skaits, kuri sagaida cenu kritumu. Pārējie Latvijas reģioni pagaidām neuzrāda tik pat pozitīvu noskaņojumu attiecībā uz mājokļu cenām.

Ja iepriekšējā mēnesī augstākas nekustamā īpašuma cenas pēc 12 mēnešiem prognozēja 17% rīdzinieku, tad šomēnes jau 28% Latvijas galvaspilsētas iedzīvotāju uzskata, ka mājokļu cenas pieaugs tuvākā gada laikā.

Komentē Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts: "Visticamāk, ka tik strauju noskaņojuma uzlabošanos Rīgā ietekmēja jaunākie nekustamo īpašumu firmu tirgus pārskati un ekspertu paziņojumi par sērijveida dzīvokļu cenu palielināšanos. Rīgā pirmo reizi kopš 2009. gada maija iedzīvotāju skaits, kas prognozē mājokļu cenu kāpumu, ir lielāks nekā to, kuri sagaida tālāku cenu samazināšanos."

Cenu kritumu prognozētāju skaits Rīgā mēneša laikā samazinājies par 5 procentpunktiem no 27% līdz 22%, savukārt respondentu skaits, kas prognozē nemainīgu nekustamā īpašuma cenu līmeni pēc gada, samazinājies no 40% līdz 37%.

Rīgā salīdzinājumā ar citiem reģioniem ir vismazāk to iedzīvotāju, kuriem nav noteikta viedokļa – 13% rīdzinieku nesniedza konkrētu atbildi par potenciālo mājokļu cenu dinamiku tuvākā gada laikā.

Noskaņojums reģionos

Līdzīgi kā iepriekšējās aptaujās, arī šomēnes optimistisks noskaņojums attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām ir Vidzemē, kur arī cenu kāpumu prognozētāju skaits ir lielāks nekā to, kuri sagaida cenu kritumu. Mēneša laikā nedaudz samazinājies cenu kāpumu prognozētāju skaits, tomēr vēl vairāk samazinājās iedzīvotāju skaits, kas prognozē cenu kritumu. 23% Vidzemes novada iedzīvotāju tic, ka mājokļu cenas pēc gada būs augstākas nekā šobrīd (iepriekšējā mēnesī – 26%), savukārt 15% vidzemnieku sagaida mājokļu cenu tālāku kritumu gada laikā (pirms mēneša – 22%). Palielinājies neitrāli noskaņoto iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka mājokļu cenas nākamgad būs tādas pašas kā patlaban – 42% salīdzinājumā ar 31% mēnesi iepriekš.

Pārējos reģionos noskaņojums nav tik optimistisks kā Rīgā un Vidzemē, un cenu kritumu prognozētāju skaits ir lielāks nekā to, kas sagaida cenu kāpumu. Zemgalē noskaņojums attiecībā uz mājokļu cenām ir vissvārstīgākais un ar vislielākajām zigzagveida svārstībām – pēc uzlabojuma iepriekšējā mēnesī šomēnes noskaņojums ir kļuvis negatīvāks. 10% Zemgales iedzīvotāju uzskata, ka gada laikā var sagaidīt mājokļu cenu kāpumu (iepriekš – 18%), 33% respondentu sagaida cenu krituma turpināšanos (iepriekšējā mēnesī – 21%), savukārt 42% prognozē cenu atrašanos pašreizējā līmenī (iepriekš arī 42%).

Kurzemē mēneša laikā pārmaiņas noskaņojumā nav konstatētas – cenu kāpumu prognozē 14% iedzīvotāju, 34% uzskata, ka mājokļu cenas pēc gada būs mazākas nekā šobrīd, bet 27% kurzemnieku domā, ka mājokļu cenas gada laikā nemainīsies. Kurzemē ir visvairāk iedzīvotāju bez noteikta viedokļa attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām, jo katrs ceturtais respondents nespēja vai nevēlējās komentēt iespējamās nekustamā īpašuma cenu izmaiņas.

Vispesimistiskākais iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu izmaiņām joprojām vērojams Latgalē. 41% Latgales iedzīvotāju uzskata, ka mājokļu cenas pēc gada būs mazākas nekā šobrīd (iepriekšējā mēnesī cenu kritumu prognozēja 35%), bet 15% cer uz cenu kāpumu (mēnesi iepriekš – 16%). 28% Latgales iedzīvotāju pēc gada prognozē mājokļu cenu atrašanos pašreizējā līmenī (iepriekš – 32%).