Interesanti sanāk, par trīs istabu dzīvokļa apkuri mēnesī maksājam tādu summu, cik maksā krava malkas :) Omes privātmājai ar lielāku kvadratūru tāds daudzums pietiek gluži vai visai ziemai. Ironiski, lai nodrošinātu ar apkuri trīs istabu dzīvokli mēnesī aiziet krava malkas! :))
Vai kādam kredītņēmējam darba devējs (valsts vai privātais) bija devis rakstisku garantiju, ka viņš tiks paturēts darbā mūžīgi? Darba zaudēšana visā pasaulē ir ikdieņišķa parādība, ar ko jārēkinās katram darba ņēmējam. Vai kādam bija rakstisks un apdrošināts apliecinājums, ka viņa darba alga katru gadu tikai pieaugs? Ir saprotams, ka cilvēks spītīgi negrib atzīt savu muļķību un ir saprotams, ka pēc dzīrēm restorānā katrs klusībā cer, ka tēriņu samaksās kāds cits, bet tomēr jāzina mērs :(((
Tie kas tos krediitus nneema, tiem bija jaadomaa ar savu galvu, kaadas veel paliidzibas no valsts puses tas buutu absurds. Pirms nneemaat krediitu pasiem bija jareikkinaas ar to ka vareejaat pazaudeet darbu un citas lietas notikt, vajadzeeja ar galvu domaat
jopcik: ko nozīmē veca māja? Ja māja celta 1933 gadā tā ir veca? Varbūt sabruks pēkšņi 5 gados? Nu bet ja celta 1912? Vai varbūt 1889, tā pēc logikas jau ir 8x sabrukusi salīdzinot ar to kas 1993?
ellabella: 300Ls/47m2 jaunajā projektā? Tad jau laikam māja paliek veca, man pirmskara mājā 100m2 viss kopā janvārī pavilka uz 150Ls, eee, ar jonu katla elektrisko apkuri uz 32 grādi, kas starp citu nu nav tā ekonomiskākā.
Ojee, jo Siguldā ir visdārgākā apkure Latvijā un + vēl visus, kuri aģitē par siltināšanu, individuālajiem skaitītajiem, laipni lūgti pieredzes apmaiņā uz 2008. gadā nodotu māju, tādu efektu ieraudzīsiet, ka maz neliksies....mēs arī domājām, ka nu tik taupīsism, te nu bija...
Hm, dzīvokli jaunajā projektā nopirku 2008. gada nogalē, siltināta māja, apkure skaitītāji utt. 47 m2, tika veikta pirmā iemaksa - hipotekārais ir vienīgais kredīts un tiešām sastāda ~200 ls mēnesī, bet 300 Ls aiziet - apkure, komunālie, elektrība, apsaimniekošana, 1 bērnam mūzikas skola un pusdienas skolā, tātad 500 ls, mājas kaut kas arī jāēd un kāds šampūns jānopērk, tātad bez 600 latiem es dzīvot nevaru,kopš 1. janvāra saņemu vairs tikai 516 uz rokas, jo nodokļu izmaiņas un uzņēmums, kurš tiešam maksā nodokļus, valstij nekontrolējot nodokļu nemaksātājus zaudē konkurētspēju, labi , ka arī vīram ir darbs, gan ar stipri mazāku algu nekā man. Pagaidām vēl varam tāpēc uzturēt mašīnu un samaksāt par benzīnu, aiziet uz teātri un dzimšānas dienā atļauties torti, bet vispār Valsts ņirgājas par cilvēkiem, jo kur vien pagriezies vienīgas nejēdzības, kaut vai apkure, 47 kvadrātmetri un 51 ls +Pvn, siltinātā mājā ar apkures regulātoriem katram dzīvoklim individuāli, dārga degviela un, kur tad mums dzīvot, vienīgais variants bija nopirkt mazu dzīvoklīti kredītā, jo īrējot 4 reizes pārvācāmies, bet ar bērnu,kas uzsāk skolas gaitas nevar nepārtraukti pārvākties, bez tam tā kā skola mums ir blakus mājai, tad vismaz nav bērnam par transportu jāmaksā, bet vispār gan valsts, gan Tverijona k-gs varētu man kaut ko ieteikt, ko darīt, ja man un vīram alga sarūk vēl vairāk, vai katram gadījuma, ja nu kāds no mums zaudē darbu, jo mūsu valstī, kā Vinnijam Pūkam ar bitēm, nekad neko nevar skaidri zināt... un nevis tā vispārīgi spriedelēt, bet tā konkrēti,jo ne vienu apkrāpusi neesmu, uz banku nesu gan vid gan Vsaa izziņas, mans un sajā valstī esmu novergojusi 15 gadus mans vīrs 20 un tiešām visus šos gadus godīgi maksājusi nodokļus tikai priekš kam?????????????
BŪTU DOMBROVSKIS IZSLUDINĀJIS FORSMAŽORU BŪTU VISS KĀRTĪBĀ,KAS ARĪ REĀLI VALSTĪ SEN IR IESTĀJIES BET NĒ,VALDĪBA AR BANKĀM UZ VIENU ROKU NOTĪRĪS IEDZĪVOTĀJUS PLIKUS, BŪTU SĀKUŠI VISU NO NULLES,BET NĒ TIKAI ZAGT,ZAGT,ZAGT
Tiem kas ir pret atbalsta sniegšanu, piedāvāju apsvērt šādu variantu. Piemērs - es pats. Kad'iegādājos nekustamo īpašumu, pirms 2 gadiem samaksāju valsts nodevu pie reģistrācijas ap 3500 LVL. Ja tagad valsts šo naudu, atbilstoši katra iemaks'tajam nodoklim, man AIZDOTU (nevis uzdāvināt, bet aizdot), tad procentu smaksai ar šo pietiktu vismaz uz 3 gadiem. Tas ļoti palīdzētu, un arī pārējo nodokļu maksātāju intereses skartu minimāli.
Vispar jau ir otradak. Lai nezaudetu ipasumu, par katru cenu censas nomaksat bankai kredita maksajumu un talak skatas, kas pari paliek, lai samaksatu parejo. Tverijons parasti pauz viedokli tikai un vienigi banku intereses un tamdel vina viedoklis parasti ir kritiski vertejams.
No vienas puses .. viss jau ir pareizi.. ir savs mājoklis... kurš pēc 20 gadiem paliks Tavā vai bērnu rīcība.. bet ir viens pamatīgs BET.. ja tā ir veca māja.. kādā stāvoklī tā būs pēc 5 gadiem?? Tās vērtība būs kritusies ui ui... Ja jauna māja - ok.. vēl var padomāt, j ošobrīd dzīvojot centrā 1.5 istabu dzīvoklī īre joprojām ir 130 Ls.. ja maksā tos 150 par savējo dzīvokli.. nau jau ne vainas.. et protams šobrīd ņemot kredītu šis maksājums būtu nevis uz 20 bet gan kādiem 12 gadiem. Jāsaka, ka banka šajos 20 gados nopelnīs no jums 200%
Mūsu valdībai vajadzēja apzināties, ka tauta ir dumja (grābj kredītus, ko nespēj atmaksāt - pa TV skaloja smadzenes). Vajadzēja cilvēkus izglītot, stāstīt, ka banku līguma parakstīšana ir galvas bāšana cilpā, ka banku līgumi ir tikai vienpusēji (atbildību uzņemas tikai kredītņēmējs).
Es personīgi dažus cilvēkus atrunājui no šitā vājprāta un viņi man ir patiecīgi. Bet daudzi nemaz neklausījās - tiem tik gāzi grīdā....
Kā gan valdība varētu izglītot tautu, ja viņi paši ir ne tuvu izglītoti un lielākie vaininieki visam, kas tagad notiek ar mūsu ekonomiku. Ja valdība būtu spējusi izstrādāt pareizus likumus jau vairākus gadus atpakaļ, kad tika izstrādāti likumi attiecībā par kredītsistēmu. Bankas strādā pēc tiem likumiem, kuri mums Latvijā ir pieņemti. Un, ja kredītņēmējs izlasa šos noteikumus pirms parakstījis līgumu, tad labi apzinās to, kādu risku uzņemas. Nekāda galvas likšana cilpā tā nav. Lielākā daļa kredītņēmēju tomēr tiek galā ar saviem maksājumiem pat par spīti visām grūtībām, jo labi zina, ka paši to ir uzņēmušies. Lielākie kliedzēji un problēmcilvēki attiecībā uz kredītiem ir tikai un vienīgi spekulanti un tie, kuri grēba, nedomājot ar galvu.
to kitija
pēc 20 gadiem Tava māja varbūt jau būs avārījas stāvoklī, un nebūs iespējams tajā dzīvot. Ko tad ....
Krītu nedrīkst ņemt uz termiņu lielāku pa 12 gadiem, jo tad sanāk pārbarot banku. Krīts paliek neizdevīgs.
"Neviena normala rietumu pasaulē ta nav."
- - - - - - - -
Tu maldies, es runāju no pieredzes, nevis nostāstiem. Pirmkārt, manis teiktais attiecās tikai uz hipotekāro kreditu (t.i. nodrošinātu ar pērkamo nekustāmo īpašumu), nevis uz kādu aizņēmumu lai pirktu auto, brauktu uz Antalju vai iegādātos sievasmātei jaunu virtuves iekārtu. Priekš tādām lietām naudu vajag sakrāt iepriekš. Otrkārt, katram vajag turēt rezervi bankā (termiņdepozītos vai citur), kas nepieciešamības gadījumā -- ja tu zaudē darbu -- varētu segt VISMAZ 3 mēnešu ikdienas izdevumus. Runa iet par pārtiku, transportu, regulāriem rēķiniem. Vēl labāk ir ja šāda rezerve sedz 6 mēnešus. Pa to laiku Tu vai tava sieva varēs atrast citu, kaut vai ne tik labu, darbu.
"bankas gadījumā ikmēneša maksa nemainās"
- - - - - - -
Vai tev tiešām hipotekārais aizdevums noslēgts uz 20+ gadiem? Šaubos. Parasti šādus līgumus bankas neslēdz uz laiku ilgāku par 5 gadiem. Pēc tam maksa var iet uz augšu vai leju -- atkarībā no procentu likmēm.
Kāda starpība, kam samaksāt tos 150 latus papildus komunālajiem? Vai es tos samaksāju bankai ar domu, ka pēc 20 gadiem dzīvoklis būs mans, vai es visu mūžu šo naudu atdodu kādam jaunbagātniekam, kam pirmstrekno gadu laikā bija pietiekami līdzekļi izpirkt dzīvojamās platības. Atšķirība ir tikai tajā, ka bankas gadījumā ikmēneša maksa nemainās un bankai neienāks prātā mani pēc mēneša izlikt no dzīvokļa, lai ielaistu tur padzīvot kādu , kurš var samaksāt vairāk par mani, turklāt, pēc 20 gadiem dzīvoklis būs pavisam mans. bet maksājot īri saimniekam nav nekādas drošības sajūtas, turklāt, treknajos gados dzīvokļu saimnieki nekautrējās prasīt īri, kas pat 3x pārsniedza jebkādus bankas ikmēneša maksājumus.
Nevar vainot nevienu ģimeni par to, ka tā vēlējās savu dzīvesvietu, vietu, ko saukt par mājām, vietu, par kuru būt drošiem par rītdienu un parītdienu, nevis dzīvot uz kastēm. Nevienu brīdi nenožēloju paņemto kredītu, vēl joprojām uzskatu, ka citas iespējas nebija.