Biznesa portālam "Nozare.lv" viņš skaidroja, ka tie nedaudzie rādītāji, kas ir parādījušies par šā gada pirmajiem mēnešiem, ir cerīgi, tomēr to ir par maz, lai teiktu, ka patlaban Latvija atrodas ekonomikas zemākajā punktā.

"Jebkurā gadījumā jau vairākus ceturkšņus pasaulē un Latvijas eksportam svarīgajos tirgos vērojamie atveseļošanās procesi ļauj cerēt, ka Latvijas ekonomikas stabilizācija un sekojošā mērenā atveseļošanās ir kaut kur tepat aiz stūra," sacīja Vaikulis.

Lai arī vēl nav pieejami precizētie sezonāli izlīdzinātie dati, lielāko kritumu Latvijas ekonomika varētu būt piedzīvojusi pērnā gada pirmajā ceturksnī, viena ceturkšņa laikā sarūkot uzreiz par aptuveni 10%. Šis bija arī krīzes skarbākais posms globālā mērogā, norāda Vaikulis, sakot, ka otrajā ceturksnī kritums uz brīdi rimās un sezonāli izlīdzinātais IKP turējās aptuveni nemainīgs. Savukārt trešajā ceturksnī kritums atkal atsākās un ekonomika zaudēja vēl aptuveni 5%, ko analītiķis skaidro ar strauju privātā un valsts patēriņa sarukumu saistībā ar valsts tēriņu apcirpšanu un iekšējās devalvācijas procesiem.

Spriežot pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ekonomikas kritums, kaut lēnāks, bet diemžēl turpinājies arī 2009.gada ceturtajā ceturksnī.

"Parex Asset Management" prognozē, ka, vēlākais, gada otrajā pusē sezonāli izlīdzinātais iekšzemes kopprodukts (IKP) sāks lēnām augt, bet gadā kopumā reālais IKP saruks par aptuveni 2,5%.

Kā ziņots, savādāks viedoklis ir "DnB Nord bankas" analītiķim Pēterim Strautiņam, pēc kura domām, recesija, visticamāk, ir beigusies, taču izaugsmes atjaunošanās nebūs strauja.

Analītiķa skatījumā, patlaban lielākā daļa pazīmju liecina, ka 2009.gada ceturtais ceturksnis bijis pēdējais, kurā sezonāli izlīdzinātais IKP samazinājies, taču pieaugums šā gada sākumā varētu būt neliels - līdz 1%, vienlaikus gada griezumā IKP joprojām samazināšoties par 5% līdz 6%.

Kā ziņots, IKP kritums pagājušajā gadā pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem bija 18%, šodien paziņoja Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure.

Savukārt IKP pagājušā gada ceturtajā ceturksnī pret trešo ceturksni saskaņā ar sezonāli neizlīdzinātajiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 3,3%.

Pērn IKP faktiskajās cenās sasniedza 13,244 miljardus latu. Salīdzinājumam - 2008.gadā IKP faktiskajās cenās bija 16,724 miljardi latu. Savukārt salīdzināmajās cenās IKP pagājušā gadā no 8,296 miljardiem latu 2008.gadā ir samazinājies līdz 6,801 miljardam latu.

2009.gada ceturtajā ceturksni, salīdzinot ar 2008.gada ceturto ceturksni, IKP samazinājās par 16,9%.

IKP lejupslīdi noteica apjomu kritumi šādās nozarēs: tirdzniecībā (īpatsvars IKP struktūrā - 14,1%) - par 31,4%, transporta un sakaru nozarē (īpatsvars 11%) - par 10,3%, apstrādes rūpniecībā (īpatsvars 10,6%) - par 9%, būvniecībā (īpatsvars 6,1%) - par 38,5%.

2009.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2008.gada ceturto ceturksni privātajā galapatēriņā samazinājās izdevumi alkoholam un tabakai - par 9,3%, pārtikai - par 19,6%, transportam - par 37,1%, apģērbiem un apaviem - par 37,2%, restorāniem un viesnīcām - par 40,4%.

Salīdzināmajās cenās privātajā galapatēriņā turpinājās pirkumu apjomu samazināšanās. Valdības galapatēriņa izdevumi samazinājās par 14,3%, bet izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai - par 38,4%. Preču eksports (kas veido 72,9% no kopējā eksporta) pieaudzis par 6%, bet pakalpojumu eksports krities par 28,5%. Savukārt preču importa apjomi (kas veido 84,4% no kopējā importa) samazinājušies par 25,7%, bet pakalpojuma importa apjomi - par 33,8%.

2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu privātajā galapatēriņā samazinājās izdevumi pārtikai - par 16%, alkoholam un tabakai - par 19%, transportam - par 25,1%, restorāniem un viesnīcām - par 43%, apģērbiem un apaviem - par 44,7%.

2009.gadā (salīdzināmajās cenās) privātajā galapatēriņā turpinājās pirkumu apjomu samazināšanās. Valdības galapatēriņa izdevumi saruka par 9,2%, bet izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai - par 37,7%. Preču eksports (kas veido 66,2% no kopējā eksporta) krities par 12% un pakalpojumu eksports - par 17,4%. Savukārt preču importa apjomi (kas veido 83,2% no kopējā importa) samazinājušies par 34,2%, bet pakalpojuma importa apjomi - par 34,2%.

Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums liecināja, ka 2009.gada ceturtajā ceturksnī IKP apjoms ir samazinājies par 17,7% pret 2008.gada atbilstošo periodu, savukārt salīdzinājumā ar 2009.gada trešo ceturksni IKP pieaudzis par 2,4%.