"Baltijas Dārzeņi" direktors Kaspars Brunovskis norāda, ka akcīzes nodokļa piemērošana gāzei būtu precedents Eiropas Savienībā (ES), jo nevienā ES valstī tāds nodoklis nav piemērots lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai. "Pat Eiropas Komisijas regulas norāda, ka šī nozarēm akcīzes nodokļa piemērošana nav vēlama."

Plānotais nodokļa apjoms ir 15 lati uz 1000 kubikmetriem. "Tas novestu pie tā, ka Latvijas ražotāji nevarētu konkurēt ar Poliju, Lietuvu, Holandi un Latvijas prece būtu dārgāka nekā importētā, jo pašizmaksā pieci santīmi no katra gurķu kilograma aizietu akcīzes nodoklī, norādīja Brunovskis.

Citās valstīs akcīzes nodoklis galvenokārt attiecas tikai uz mazumtirdzniecību, tādējādi neietekmējot ražošanu.

"Ja gāzei tiks piemērots akcīzes nodoklis, mūsu siltumnīcas nāksies slēgt. Viena no mūsu siltumnīcām ir viena hektāra platībā, un to apkalpo 12 līdz 13 cilvēki, kas nozīmē, ka viņi un viņu ģimenes paliks bez darba, valsts kasē neienāks nodokļi, jo mēs par saviem strādniekiem esam apzinīgi maksājuši valstij nodokļus. Mēs esam sagatavojuši aprēķinus par valsts ieguvumiem un zaudējumiem no mūsu uzņēmuma, piemērojot akcīzes nodokli gāzei. Ceram, ka izdosies pārliecināt valsts amatpersonas," norādīja SIA "Sabiedrība Mārupe" siltumnīcu kombināta vadītājs agronoms Jānis Bērziņš.

"Baltijas Dārzeņi" komercdirektore Kristīne Brunovska informēja, ka gāzes akcīze uzņēmumam gadā izmaksās 120 000 līdz 130 000 latu.

Visā Eiropā lauksaimniecības uzņēmumi ir atbrīvoti no gāzes akcīzes maksājuma. "Lauksaimniecības uzņēmumi tāpat strādā uz izdzīvošanas robežas - tas ir jautājums, kas būtu jārisina valstiskā līmenī, ka lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumiem gāzes akcīze netiktu piemērota," atzina Brunovska.

Viņa norādīja, ka lauksaimniecības uzņēmumi jūt arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšanas ietekmi. "Ražotāji jau pēdējos divus gadus strādā uz pašizmaksu, 3% ir ļoti daudz priekš ražošanas uzņēmuma - mums jau nav bijusi peļņa, no kuras varētu maksāt tos procentus, te vairs nevar būt runa par normālu ražošanas attīstību, patlaban tā var pāriet stagnēšanā uz vietas."

Risinājums būtu palielināt neapliekamo minimumu, samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas nozīmētu automātisku melnā tirgus legalizāciju, kas patlaban ir aptuveni 40%, un tā vietā palielināt nekustamā īpašuma nodokli, kas nestu naudu budžetā arī no nelegāli nodarbinātajiem.

Pārtikai Eiropas valstīs ir pazemināta PVN likme, kas nozīmē, ka tā ir lētāka un par zemākām cenām, piemēram, Polijā PVN ir 3%, Vācijā - 7%, stāsta dārzeņu audzētāji.

Dārzeņu audzētāji atzina, ka domājuši arī par dārzeņu audzēšanu 12 mēnešus gadā, bet tas viss prasa lielas investīcijas jaunu siltumnīcu būvniecībai, apgaismošanas sistēmas ieviešanai un koģenerācijas stacijas izveidei. "Vairāku gadu laikā tam vajadzētu notikt, jo patērētājiem jābūt iespējai arī ziemā izvēlēties Latvijā audzētus dārzeņus," pauda Brunovska.

Kopumā "Mārupes siltumnīcās" darbojas 120 darbinieki - pārsvarā vietējie iedzīvotāji un vairāk nekā puse darbinieku ir ar 20 gadu darba stāžu. Darbinieku skaits nedaudz palielinās, sākoties ražas novākšanas sezonai.

Kā ziņots, "Sabiedrības Mārupe" peļņa 2008.gadā bija 1,27 miljoni latu, bet uzņēmuma apgrozījums sasniedza 6,57 miljonus latu, kas ir par 15% vairāk nekā 2007.gadā, kad šis rādītājs bija 5,72 miljoni latu.