Tā vietā, lai izveidotu jaunu institūciju, ES vajadzētu uzlabot pašreizējās vienotās valūtas savienības struktūras uzticamību, otrdien pavēstīja Vēbers.

"Pārējās diskusijas ir tikai blakus izpausme, kas novērsīs uzmanību no nepieciešamās fiskālās konsolidācijas," uzsvēra bankas prezidents.

Arī "UniCredit" vecākais ekonomists Marko Anunciata ir līdzīgi skeptiski noskaņots par Eiropas Valūtas fonda (EVF) ideju.

"EVF būtu tikai neveiksmes pieļaušana, skaidri atzīstot, ka ne tikai ES Stabilitātes un izaugsmes pakts nespēj nodrošināt fiskālu disciplīnu, bet arī eirozona būtu nespējīga izveidot jaunu mehānismu, lai nodrošinātu fiskālo disciplīnu," uzsvēra Anunciata.

Globālās ekonomikas lejupslīdei padziļinoties 2008.gadā, Brisele uz laiku atvieglināja fiskālos noteikumus, ļaujot valdībām palielināt izdevumus, lai atbalstītu to ekonomikas.

Tādējādi ievērojami pieauga budžeta deficīti un parādsaistības, vairākām valstīm, tostarp Grieķijai, nonākot ievērojamās finanšu grūtībās.

Visaktīvāko atbalstu EVF izveidei paudusi Vācija, kuras finanšu ministrs Volfgangs Šeible nedēļas nogalē norādīja, ka šāda institūciju veicinātu eirozonas stabilitāti.

Vācija jau vairākkārt ir atteikusies no iespējas sniegt finansiālu palīdzību Grieķijai, uzskatot, ka tas var radīt bažas starptautiskajos tirgos un iedrošināt līdzīgu finanšu izlaidību citās valstīs.

Turklāt otrdien Vācijas kanclere Angela Merkele uzsvēra, ka EVF plāni veiksmīgi darbotos tikai gadījumā, ja tiktu iekļautas bargas sankcijas finanšu līdzekļu tērētāju sodīšanai.

Viņa sacīja, ka ierosinājumi izveidot EVF izskanējuši tāpēc, lai novērstu "pēdējā glābiņa situācijas", un tos nevajadzētu uztvert kā instrumentu, kas vājina pašreizējo struktūru.

Tajā pat laikā daļa analītiķu prognozē, ka stingrāki noteikumi paredzētu pārāk uzbāzīgu valstu fiskālās pārvaldības uzraudzību un bargākas sankcijas.

Savukārt daļa ekonomistu uzsver bažas, ka šāda fonda izveide ļautu ES valstīm būt pārāk pārliecinātām par palīdzības saņemšanu krīzes laikā.

"Tas radītu smagu morālo risku," mazinot slodzi uz valdībām, jo krīzes gadījumā tās paļautos uz palīdzību no citām valstīm, sacīja "Barclays" ekonomists Torstens Poleits.

Viņš arī uzskata, ka tādējādi tiktu veicināts inflācijas pieaugums, jo nauda tiktu iegūta no valdību obligāciju emitēšanas, kuru Eiropas Centrālajai bankai vajadzētu nodrošināt vismaz netieši, drukājot vairāk naudas.

Anunciata piebilst, ka EVF tikai atveidotu SVF "zem jauna akronīma un to būtu nepieciešams finansēt, tāpat kā SVF. Tas noteikti ir solis atpakaļ, nevis uz priekšu."