Rīgai ir jāpierod pie ūdensvadu avārijām. Pašlaik būtu jānomaina aptuveni trešdaļa no visa pilsētas ūdensvadu tīkla, taču barga ziema, vecas caurules, kā arī naudas trūkums liek sevi manīt, tā intervijā laikrakstam „Telegraf” sacījis „Rīgas ūdens” ražošanas direktors Viktors Juhna.
Viņš arī skaidro iemeslus, kādēļ plīsa 1937. gadā būvētā ūdensvada caurule zem Brasas satiksmes pārvada. Izrādās, ka zem tilta ūdensvads ir ierakts astoņu metru dziļumā zem zemes, savukārt vietā, kur tas šķērso brauktuvi, – tikai 1,5 metru dziļumā. Otrs avārijas cēlonis ir Latvijai ne pārāk raksturīgie ziemas apstākļi. Sasalusī zeme ik pa laikam atkūst un no jauna sasalst, līdz ar to spiediens uz ūdensvadu pieaug.
Pašlaik avārijas vietā ir pilnībā nomainīta sešus metrus gara caurule. Taču kopējais Rīgas ūdensvadu garums sasniedz 1300 kilometru un ar pašreizējo infrastruktūru uzņēmums nevar nodrošināties pret jebkādiem negadījumiem. „Rīgas ūdens” ražošanas direktors Viktors Juhna norāda, ka nesen jau ir nomainīts maģistrālais ūdensvads Brīvības gatvē, taču šie darbi ilguši aptuveni gadu.
Lai nomainītu daļu vecā ūdensvada cauruļu un uzbūvētu jaunu atdzelžošanas staciju, būtu vajadzīgi aptuveni 28 miljoni latu. No Eiropas fondiem būtu iespējams segt 50% izmaksu, bet atlikusī daļa ir jāatrod pašiem – uzņēmumam „Rīgas ūdens” un Rīgas domei.
Viktors Juhna intervijā avīzei „Telegraf” norāda, ka citās pilsētās jau tagad ūdens tarifi ir divreiz augstāki nekā Rīgā un uz to būtu jātiecas. Taču vienlaikus viņš šaubās, vai tas būs reāli izdarāms, jo cilvēku pirktspēja ir ļoti zema.
GBP
RUB
USD
