Ko apliek, ko – ne

Kā teikts likuma Par nekustamā īpašuma nodokli 1. panta 2. daļas 9. apakšpunktā, ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek "vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju un daudzdzīvokļu māju palīgēkas un garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību garāžas, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai".

Savukārt šā paša likuma 7. pants nosaka: "Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam ir pienākums līdz pirmstaksācijas gada 1. jūlijam paziņot pašvaldībai par šā likuma 1. panta otrajā daļā minēto apstākļu iestāšanos un izbeigšanos. Aktualizēta informācija nodokļa aprēķinam iesniedzama pašvaldībai līdz taksācijas gada 1. janvārim." (Šogad termiņš pārcelts uz 1. februāri, kas arī jau aiz muguras – aut.)

Tas jāpaziņo pašvaldībai mēneša laikā no izmaiņu rašanās brīža (jāiesniedz aizpildīta veidlapa no MK noteikumu nr. 495 Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas kārtība 2. pielikuma).

Jautājums: vai tiem, kuru īpašumā ir palīgēkas, ko neizmanto saimnieciskajā darbībā, būtu šis fakts jāpaziņo pašvaldībai?

"To noteiks automātiski"

Skaidro Latvijas Pašvaldību savienības konsultante Sanita Šķiltere: "Šāda deklarācija par dzīvojamo ēku palīgēkām nav jāiesniedz, jo Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumu nr. 305 Kadastrālās vērtēšanas noteikumi 1. pielikumā ir paredzēti atsevišķi kodi dzīvojamo un nedzīvojamo māju palīgēkām, tādējādi dzīvojamo māju palīgēkas kā ar nodokli neapliekamais objekts ir automātiski identificējamas. Nodokļu administrācijai nav nepieciešamas ziņas, kuras tā var iegūt Valsts kadastra reģistrā. Savukārt datu aktualizēšana kadastra reģistrā ir īpašnieka pienākums. Tātad, ja īpašnieks zina, ka viņa šķūnītis Nekustamā īpašuma kadastra reģistrā ir fiksēts kā dzīvojamo māju palīgēka, papildu dati pašvaldībā nav jāsniedz. Protams, ja šķūnītis vai cita ēka, kas kadastra reģistrā ir ierakstīts kā dzīvojamo māju palīgēka, tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, šis fakts ir jādara zināms pašvaldībai, jo tad nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā."

Jucekli rada pretruna noteikumos

Pamatīgu jucekli radījuši pērnā gada nogalē pieņemtie Ministru kabineta noteikumi nr. 1620 - Noteikumi par būvju klasifikāciju, kas stājušies spēkā 1. janvārī un paredz, ka kadastra reģistrā no šā gada 1. marta vairs nebūs iespējams identificēt, kura palīgēka ir dzīvojamo māju, kura – nedzīvojamo ēku palīgēka. Ja līdz šim tās tika nodalītas atsevišķi, tad tagad tām tiek piešķirts viens un tas pats kods. Noteikumos lasāma šāda definīcija: "Palīgēkas – pie dzīvojamām mājām un nedzīvojamām ēkām uzbūvētas saimniecības ēkas, individuālās garāžas, siltumnīcas, pagrabi, nojumes, tualetes u.tml. ēkas."

Kā skaidro S.Šķiltere, tas nozīmē, ka vairs nebūs iespējams nodalīt dzīvojamo māju palīgēkas no, piemēram, rūpnīcu vai degvielas uzpildes staciju palīgēkām. Līdz ar to pretruna starp diviem MK noteikumiem (nr. 305 un 1620) radījusi situāciju, ka dažviet tiek interpretēts – tā kā noteikumi nr.1620 vairs neparedz palīgēku dalījumu, tad arī par dzīvojamo māju palīgēkām iedzīvotājiem it kā vajagot iesniegt ziņas pašvaldībā. (Šādi normatīvos aktus interpretējot atsevišķas VID teritoriālās struktūrvienības.)

"Šogad problēmām nevajadzētu būt"

"Tā kā nodokli aprēķina pēc stāvokļa 1. janvārī, šinī gadā problēmām nevajadzētu būt – pašvaldībām no Valsts zemes dienesta ir jāsaņem informācija par dzīvojamo māju palīgēkām," turpina konsultante. "Tomēr, ja Ministru kabinets negrozīs noteikumus nr. 1620 un nesaglabās līdzšinējo kārtību palīgēku uzskaitē kadastra reģistrā, nākamajam taksācijas gadam gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībām būs papildus interesanta nodarbošanās. Valstī jau tā pietiek problēmu, tāpēc ceram, ka veselais saprāts ierēdniecību nav atstājis un tuvākajā laikā minētie noteikumi tiks mainīti, saglabājot līdzšinējo kārtību, – tad par katru šķūnīti vai sirsniņmājiņu pie dzīvojamās mājas iesniegums nebūs jāraksta.