Gandrīz droši, ka Dienvidu tilta pievedceļu būvniecībai Pārdaugavā pilsēta nesaņems gaidītos septiņus miljonus latu Eiropas Savienības (ES) naudas. Pilsētas mēra Nila Ušakova (SC) teiktais, ka arī no pašvaldības papildu finansējuma nebūs, nozīmē projekta iesaldēšanu jau tuvākajos mēnešos.

Būvnieki lēš, ka objektu pametīs martā. "1,2 miljoni latu, kas piešķirti šogad, uz tik daudz firmām nav nekas. Tie jau sen būtu apgūti, ja nebūtu tādas ziemas - sniegs un lieli mīnusi," nemierā ar mazajām naudas summām ir viens no būvniekiem , "Rīgas tiltu" ģenerāldirektors Albins Jasaitis. Ar šo finansējumu nepietiek pat objekta iekonservēšanai un apsargāšanai, tādēļ viņš paredz, ka pēc būvlaukuma pamešanas visu vērtīgo no tā nozags: "Ja tagad tur stāv ielu apgaismojums ar visiem ķermeņiem, kabeļiem, tas ne tikai var aiziet, tas arī aizies. Arī visa armatūra tiks nogriezta un aiznesta vienas dienas laikā," brīdina Jasaitis.

Lai iesāktos darbus turpinātu, būvnieki prasa 10 miljonus latu. Tādā gadījumā Dienvidu tilta trešā kārta, kas ietver pievedceļu izbūvi no tilta līdz Ziepniekkalna ielai, tiktu pabeigta nākamajā gadā vienlaikus ar otro kārtu - Slāvu rotācijas apli un dzelzceļa pārvadu otrpus Daugavas.

Ušakovs vairās apstiprināt projekta iesaldēšanu, taču vairākkārt uzsver, ka pašvaldība nevar atļauties iedot nekādu papildu naudu. Finanšu departamenta aprēķini liecina, ka domes ieņēmumi janvārī atpalikuši par 27,5% no plānotā. Tādēļ, lai tā spētu pildīt ar likumu noteiktās funkcijas, turpmākajos mēnešos pilsētai var nākties ierobežot naudas daudzumu investīciju projektos, ziņojumā domniekiem norāda departamenta direktore Ilga Tiknuse.

"Tas ir ļoti skumji. Bija cerība, ka drīzumā varēsim atbrīvot Salu tiltu un kustību Krasta ielā," Rīgas Tehniskās universitātes profesore un satiksmes plānošanas uzņēmuma "Imink" vadītāja Ija Niedola norāda, ka pievedceļu izbūves apturēšana neļaus vēl vairākus gadus pietiekamā apjomā izmantot dārgā tilta potenciālu. Lielākās neērtības būs tiem autovadītājiem, kas tam centīsies piekļūt no Pārdaugavas puses, jo tieši tur ielu caurlaidība ir vissliktākā.

Kad pērn pašvaldība sāka 23,1 miljonu vērtā satiksmes objekta būvniecību, tika teikts, ka projektam piesaistīs ES naudu. Taču Satiksmes ministrija (SM), kas pati iepriekš ieteica tilta trešo kārtu virzīt konkursam par Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, gada nogalē, atsaucoties uz "Eiropas Komisijas pārstāvju neoficiāli pausto viedokli", informēja, ka projektu nevar pieteikt atsevišķi, bet pieteikums būtu jāgatavo par visu tiltu kopā ar pievedceļiem, stāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta preses sekretāre Ieva Prauliņa.

Taču tādā gadījumā tas būtu klasificējams kā apjomīgs projekts ar izmaksām virs 50 miljoniem latu, kura īstenošanai būtu nepieciešami tādi administratīvie resursi, kas neatsvērtu samērā mazo finansiālo guvumu. Tagad SM aicina domi ES fondu naudai pieteikt kādu citu objektu Rīgā.

Jau ziņots, ka Dienvidu tilta 3.kārtas posma no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai būvniecība izmaksās 28 miljonus latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Dienvidu tilta trešās kārtas jeb Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla būvobjektā līdz decembra sākumam veikti būvdarbi par 6,28 miljoniem latu, neierēķinot pievienotās vērtības nodokli.