Vidējais patēriņa cenu līmenis janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada decembri, palielinājās par 0,2%. Precēm cenas pieauga par 0,5%, bet pakalpojumiem – samazinājās par 0,6%. 2009.gada janvārī, salīdzinot ar 2008.gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,2%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām janvārī bija cenu kāpumam dārzeņiem, augļiem un degvielai, kā arī cenu kritumam apģērbam un mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem.

Sadārdzinās dārzeņi

Sezonālu faktoru ietekmē svaigie dārzeņi sadārdzinājās par 27,6%, bet augļi - par 6,7%. Cenas pieauga pienam un piena produktiem (+1,1%), sieram (+0,8%), svaigām zivīm (+1,3%) un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,5%). Noslēdzoties akcijām, dārgāks kļuva vīns (+2,8%) un alus (+2,7%).

Foto: csb.gov.lv

Dārgāka degviela

Vidēji par 3,4% sadārdzinājās degviela, t.sk. benzīns - par 3,3%, bet dīzeļdegviela – par 4,5%.

Kļūst lētāka gāze

Janvārī cenas samazinājās dabasgāzei – par 7,2%, mājokļu apsaimniekošanas maksai – par 5,0%, slimnīcu pakalpojumiem (-7,5%) un ambulatorajiem pakalpojumiem (-2,7%). Sadārdzinājās pasažieru transporta pārvadājumi (+3,9%), galvenokārt pilsētas sabiedriskajā transportā.

Īrēt lētāk

Lētāka kļuva mājokļu īres maksa, galvenokārt brīvajā tirgū, telekomunikāciju pakalpojumi, atpūtas un sporta pakalpojumi, ceļojumi, personīgās aprūpes iestāžu pakalpojumi, bet dārgāki kļuva transportlīdzekļu apkopes un remonta pakalpojumi, personīgās aprūpes preces, ziedi un malka.

Izdevīgāk apģērbties

Cenas samazinājās apģērbam, apaviem, automašīnām, sadzīves tehnikai, foto tehnikai, mājsaimniecības tekstilizstrādājumiem, aviobiļetēm.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 12 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 2,5%.

TVNET jautā: Kā vērtējat cenu samazināšanos janvārī? Atbild: "Parex Asset Management" Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis: Publicētie patēriņa cenu dati pārsteigumus nesagādāja.
Kā jau tas ierasts, arī šogad janvāris atnāca ar atsevišķu regulēto cenu (tarifu, nodokļu) pieaugumu. Šoreiz tas bija akcīzes nodoklis cigaretēm un kārtējā „izcilās” Rīgas Satiksmes dāvana augstāku sabiedriskā transporta biļešu cenu formā.
No otras puses janvārī kritās dabasgāzes tarifi iedzīvotājiem.
Kopumā regulēto tarifu ietekme šogad bija nesalīdzināmi mazāka nekā pērn janvārī, kad milzīgu ietekmi uz gala cenām atstāja PVN palielināšana. Milzīgā atšķirība starp mēneša inflāciju pērn (+2.2%) un šogad (+0.2%), tad arī noteica straujo 12 mēnešu cenu deflācijas padziļināšanos līdz 3.1%.
Spriežot pēc janvāra datiem, Latvijas patēriņa cenās joprojām dominē cenu krituma tendences, tomēr mēs joprojām uzskatām, ka deflācijas spēki Latvijā palēnām izsīks.
Diezgan droši var prognozēt, ka 12 mēnešu deflācija līdz pavasarim kļūs vēl lielāka (dziļākais punkts varētu būt ap -5%). Taču tam būs galvenokārt tehniski iemesli.
Ļoti iespējams, ka kāda mēneša ietvaros vēl pieredzēsim kopējā patēriņa cenu līmeņa kritumus, tomēr tie kļūs retāka parādība. Tas galvenokārt saistīts ar ārējiem iemesliem – enerģijas, pārtikas un citu resursu cenu kāpumiem aizvadītā gada laikā, kura atbalsis mēs sajutīsim arī Latvijā, neskatoties uz joprojām ļoti vājo iekšējo patēriņu.
Te gan jāatzīmē, ka ilgākā termiņā raugoties, mēs neredzam iemeslu noturīgam paaugstinātam inflācijas spiedienam, ne globālā, ne vietējā mērogā. Privātais patēriņš pasaule ir, labākajā gadījumā, stabils, bet ražošanā un darba tirgū, kur tik skaties, stāv lielas neizmantotas jaudas.