TVNET jautā: Kāda naudas summa iesniegtajā dokumentā ir minēta kā robeža, no kuras VID sāk veikt pārbaudes? Atbild: VID Komunikācijas daļa Valsts ieņēmumu dienests portālam TVNET norāda, ka iesniegtais dokuments ir ierosinājums izskatīt iespēju virzīt grozījumus Kredītiestāžu likumā, papildinot Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmo daļu, kurā noteikti gadījumi, kad kredītiestāde sniedz ziņas par skaidrs naudas izmaksām. VID ierosinājums nosaka: par skaidras naudas iemaksām fizisko personu kontos jāziņo tad, ja šī summa trīs mēnešu laikā sasniedz vai pārsniedz 10 000 latu, vai vienreizēju iemaksu, kas sasniedz vai pārsniedz 1 000 latu.

Šobrīd priekšlikumu vērtē Finanšu ministrija, kura lems, vai rosinātos grozījumus virzīt izskatīšanai valdībā. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Agnese Grīnberga gan norāda, ka ierosinājums paredzēs, ka bankām būtu jāziņo nevis par katru ieskaitīto summu, bet gan no noteiktas summas, kaut kādas apjoma, kur no resursu izmantošanas viedokļa arī būtu lielāka atdeve.

TVNET jau ziņoja, ka skaidrās naudas apjoms, kas visā valstī, summējot visus banku aparātus, šādā veidā tiek pārvērsta elektroniskajā pagājušā gada pirmajā pusē veidoja 181 miljonu latu jeb aptuveni miljons latu dienā. Lielais naudas apgrozījums un citas sakritības liek domāt, ka daļa šīs naudas ir "aplokšņu algas".

Līdzīgu viedokli pauž arī Valsts ieņēmumu dienests. Uz banknotēm to izcelsme nav uzrakstīta, tāpēc vilkt oficiālas paralēles nevar. Ir tikai acīmredzama sakritība, kas liek domāt, ka daļu algas cilvēki saņem oficiāli – ar pārskaitījumu kontos. Pārējo skaidrā, kuru uz konta jau uzliek paši.

Precīzu datu par aplokšņu algu radītajiem zaudējumiem Valsts kasē nav, taču aptuveni aprēķini liecina, ka tie ir 15 miljoni latu mēnesī. Tātad – puse no summas, kas iziet caur iemaksas automātiem.