Gandrīz trīs miljoni virs plāna Valsts kopbudžetā VID KRI Liepājas nodaļa 2005.gadā iekasēja par 9 717 900 latu vairāk nekā 2004.gadā. Pozitīvi vērtējams darbs, izpildot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu iekasēšanu, kas pārsniedz gada plānotos ieņēmumus par 2 820 720 latu, un tas ir par 4 888 150 latu vairāk nekā 2004.gadā. Nodokļa ieņēmumu palielinājumu sekmējis darba algu, darbinieku skaita pieaugums gan dažās valsts un pašvaldību iestādēs, gan privātajos uzņēmumos. VSAO iemaksas palielinājušās, piemēram, Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības 1. reģionālajā nodrošinājuma centrā, 1. Zemessardzes novadā, Liepājas rajona, kā arī Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldē, LR Valsts zemes dienesta Dienvidkurzemes reģionālajā nodaļā, Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. No uzņēmumiem VSAO iemaksas palielinājusi akciju sabiedrība "UPB", SIA "IG Latvia", SIA "BALT IG". "Jāpiebilst, ka Liepājā un rajonā kopbudžeta ieņēmumi ir divas reizes lielāki nekā citās reģiona pilsētās," norāda VID KRI biroja vadītājs Māris Kūlis.

Radītas daudzas jaunas darbavietas Arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi par 2 086 760 latiem pārsniedz plānoto, un, salīdzinot ar 2004.gadu, tie pieauguši par 2 685 840 latiem. Šā nodokļa summa palielinājusies, pateicoties iestāžu un uzņēmumu lielākām iemaksām. Vislabāk veicies Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības 1. reģionālā nodrošinājuma centram, akciju sabiedrībai "UPB", SIA "Būve", SIA "Tolmets" u.c. Taču gada beigās parāds palielinājies SIA "Ducons", akciju sabiedrībai "Jumītis", Liepājas specializētajai montāžas firmai "Energos" u.c.

Savukārt pēc iesniegtajām iedzīvotāju gada deklarācijām iepriekšējos divpadsmit mēnešos atmaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 335 400 latu apmērā, un tas ir par 90,7 tūkstošiem latu vairāk nekā 2004.gadā. Divu iepriekš minēto nodokļu summu palielināšanos sekmējis arī jaunu darba vietu pieaugums. Visvairāk jaunas darba vietas izveidotas SIA "Pica serviss", akciju sabiedrībā "UPB", SIA "Balt IG", SIA "IG Latvia", SIA "J.J.Stainless".

Netrūkst PVN parādnieku Pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanā arī vērojams progress – pērn pieaugums par 404 410 latiem pārsniedza 2004.gada ieņēmumus. Savukārt PVN atmaksu apjoms, salīdzinot ar 2004.gadu, palielinājies par 3 361 450 latiem.

Neņemot vērā uzņēmumus, kuri atzīti par maksātnespējīgiem un kurus ierosināts atzīt par tādiem, lielākie PVN parādnieki šobrīd ir SIA "Stars 2", SIA "Rasa", SIA "Artikus", SIA "Marvels MS", SIA "Alpi A", SIA "Elderi un K" un SIA "Graves".

Uzņēmumu ienākuma nodoklis 2005.gadā iekasēts gandrīz divreiz vairāk nekā 2004.gadā – 3 176 140 lati (par 1 579 910 latiem vairāk), un to var izskaidrot ar iemaksāto summu pieaugumu, ko ietekmēja uzņēmumu gada pārskatu rezultāti par 2004.gadu, kā arī lielāki aprēķinātie avansa maksājumi.

Lielākie uzņēmumu ienākuma nodokļa parādnieki (arī neņemot vērā maksātnespējīgos) ir SIA "Kapurs", SIA "Liepājas metāls", sabiedriskā organizācija "Svings" (šie trīs jau trešo gadu pēc kārtas). Melno sarakstu papildinājuši SIA "Grans Liepāja", Sakas pagasta Kiričenko zemnieku saimniecība, SIA ''Dižkoki". Savukārt lielākie uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji pagājušajā gadā, kuri pārskaitījumus veic regulāri, ir SIA "Tolmets", akciju sabiedrība "Liepājas Patērētāju biedrība", SIA "RK Metāls", SIA "KMR Serviss", firma "Liepājas osta LM" u.c.

"Griģis un Co" – akcīzes nodokļa līderis Akcīzes nodokļa ienākumi budžetā Liepājā lielā mērā atkarīgi no SIA "Griģis un Co" alus un bezalkoholisko dzērienu realizācijas. To, ka alus pirkts daudzumā, rāda skaitļi – 2005.gadā akcīzes nodoklis iekasēts par 79 760 latiem vairāk nekā 2004.gadā. Pērn ievērojami palielinājies arī izvestā alus daudzums uz ES dalībvalstīm.

Savukārt dabas resursu nodokļa ieņēmumi pērn pārsniedza 2004.gada ieņēmumus par 82 560 latiem. Kā lielākais šā nodokļa maksātājs pagājušajā gadā jāmin SIA "Pirmā akumulatoru fabrika", kas dabas resursu nodokli sākusi maksāt 2005.gadā. Bez pozitīviem piemēriem ir arī kārtējie parādnieki: SIA "Luks Lutz" – parāds 8890 latu, SIA "Pārtikas grupa "Nemo"" – 8720 latu, akciju sabiedrība "Jumītis" – 6020 latu.

Kādi rezultāti Kurzemes reģionā? M.Kūlis pauž uzskatu, ka visā VID Kurzemes reģionā kopbudžeta plāna izpildi var vērtēt apr sekmīgu, jo iepriekšējo 12 mēnešu kopbudžeta ieņēmumi ir par 16,9 procentiem lielāki nekā 2004.gadā. VSAO iemaksu ieņēmumi ir par 9,2 procentiem vairāk, nekā iepriekš plānots, un tas ir par 8 629 750 latiem vairāk nekā 2004.gadā. Uzņēmumu ienākuma nodoklis iepriekšējos 12 mēnešos iekasēts par 2 039 540 latiem vairāk nekā 2004.gadā. Diemžēl samazinājušies PVN ieņēmumi, kas salīdzinājumā ar 2004.gadu ir par 1 144 820 latiem mazāk.

Šāda situācija izveidojusies vairāku apstākļu dēļ, piemēram, nodokļu maksātāji arvien cītīgāk pieprasa PVN pārmaksu atmaksas, priekšnodokļa summa pārsniedz aprēķināto PVN, bez tam daži lieli Kurzemes reģiona nodokļu maksātāji, kā akciju sabiedrība "Brocēni", SIA "BMC Transport Baltic" veikuši pārreģistrāciju uz Rīgas reģionu. Akcīzes nodokļa ieņēmumi, salīdzinot ar 2004.gadu, palielinājušies par 46690 latiem, iedzīvotāju ienākuma nodoklis – par 4 524 530 latiem. Savukārt iepriekšējos gados ar mīnusa zīmi raksturotais dabas resursu nodoklis pērn iekasēts par 105 020 latiem vairāk nekā 2004.gadā, un ieņēmumi šajā nodoklī par 40,6 procentiem pārsniedz plānoto.