Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikas precēm samazinātu pārtikas preču mazumtirdzniecības cenas, secināts pētījumā "Diferencētas pievienotās vērtības nodokļa likmes atsevišķām pārtikas grupām ietekme uz šo produktu patēriņu un šo produktu ražotāju konkurētspēju".
Pētījums: Mazāka PVN likme pārtikas precēm samazinātu cenas (68)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumu pēc Zemkopības ministrijas (ZM) pasūtījuma veikuši Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas Ekonomikas un biznesa institūta zinātnieki Alberts Auziņš un Aleksejs Nipers. Pētījums izstrādāts Vulfa Kozlinska vadībā.
ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece stāstīja, ka šā pētījuma prezentācija jau vienreiz ir rīkota sabiedriskajām organizācijām, taču tās neesot bijušas atsaucīgas. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) aicināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, kura aktīvi aicina valdību lemt par PVN likmju samazināšanu pārtikai, piedalīties šā pētījuma rezultātu apspriešanā.
Roze, tāpat kā premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) uzskata, ka PVN likmju samazināšana būtiski neuzlabos maznodrošināto iedzīvotāju dzīves līmeni, norādot, ka PVN iekasēšana valsts budžetā ļauj papildus finansēt sociāli mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas.
"Rīgas piena kombināta" valdes priekšsēdētājs Henriks Fogelis norādīja, ka, paaugstinoties pārtikas preču cenām, arī valsts budžetā palielinās ieņēmumi no PVN. "Valdībai ir politiski jāizšķiras, vai palīdzēt tikai maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, vai tomēr uzlabot visu iedzīvotāju dzīves līmeni," uzsvēra uzņēmējs.
Pētījumā ir analizēta PVN likmes samazināšanas ietekme uz pārtikas preču gala jeb mazumtirdzniecības cenām, pārtikas preču patēriņa apjomu, ieņēmumiem no PVN valsts budžetā, sabiedrības vispārējo labklājības jeb patērētāju pārpalikuma līmeni, vietējo pārtikas preču ražotāju konkurētspēju.
PVN likmes samazināšanas ietekme ir novērtēta gan visai sabiedrībai kopumā, gan atsevišķi mazāk nodrošinātiem valsts iedzīvotājiem.
Pētījums ir veikts, izmantojot pētījuma ietvaros izstrādāto modeli, ar kuru ir modelēta PVN likmes samazināšanas ietekme. Pētījumā ir analizēta arī citu pētījumu un ārvalstu pieredze šajā jomā, nodokļu ietekme uz pārrobežu tirdzniecību, pieprasījuma un piedāvājuma elastība pārtikas preču mazumtirdzniecības sektorā un citi aspekti.
PVN likmes samazināšana ir vērtēta periodā no 2008.gada līdz 2012.gadam, analizējot divus iespējamos PVN likmes samazināšanas variantus - PVN likmes samazināšana līdz 9% un PVN likmes samazināšana līdz 5%.
Saskaņā ar veikto aprēķinu rezultātiem pārtikas preču mazumtirdzniecības cenu līmenis samazinās par 5,8%-6,1%, rēķinot pret bāzes līmeni, ja PVN samazina līdz 9%, un par 8,4%-8,9%, ja PVN samazina līdz 5%.
PVN likmes samazināšana nedaudz palielina arī pārtikas preču patēriņa apjomu. Vienlaikus PVN likmes samazināšana rada samazinājumu ieņēmumiem no PVN valsts budžetā.
Prognozētā patērētāju pārpalikuma un pārdevēju pārpalikuma pieaugumu summa nedaudz pārsniedz prognozēto valsts budžeta ieņēmumu no PVN samazinājumu, tādējādi veidojot nelielu, bet pozitīvu sabiedrības - pircēju un uzņēmēju - kopējo ieguvumu.
Saskaņā ar prognozēm PVN likmes samazināšana vērā ņemami neietekmē vietējo ražotāju konkurētspēju. Prognozētais pārtikas preču pārdošanas apjoma pieaugums mazumtirdzniecībā radīs aptuveni vienādu vietējo ražotāju produkcijas pārdošanas apjoma pieaugumu Latvijas tirgū un importētās produkcijas pārdošanas apjomu pieaugumu.
Zinātnieki norādījuši, ka zemāka PVN likme var samazināt cenu veikalos un veicināt pieprasījuma pieaugumu, padarot pārtiku pieejamāku patērētājiem. Tā kā daļa no pārtikas ir ražota Latvijā, zemāka PVN likme var stimulēt arī ražošanas attīstību un stiprināt vietējo ražotāju konkurētspēju.
Atliekot PVN likmes samazināšanu uz vēlākiem gadiem, prognozētais cenu līmeņa samazinājums kļūst mazāks. Pētījumā secināts, ka PVN likmes samazināšana dod iespēju būtiski samazināt pārtikas preču inflāciju. Piemēram, šogad prognozētais pārtikas preču inflācijas samazinājums ir 7,1 procentu punkts, ja PVN likme tiek samazināta līdz 9%, un 10,2 procentu punkti, ja PVN likme tiek samazināta līdz 5%.
PVN likmes samazināšana pārtikas produktiem samazina kopējo inflāciju. Piemēram, šogad prognozētais inflācijas samazinājums ir 1,8% gadījumā, ja PVN pārtikai tiktu samazināta līdz 9%, un 2,6%, ja PVN pārtikai samazinātos līdz 5%.
PVN likmes samazināšanai ir pozitīva ietekme uz ekonomisko izaugsmi. Prognozētais kopējais pārtikas preču fiziskā apjoma pieaugums pret bāzes variantu ir attiecīgi 0,7%-1,5%, ja PVN likmes samazinājums ir līdz 9%, un 1%-2,1%, ja PVN likmes samazinājums ir līdz 5%. Veicot PVN likmes samazināšanu vēlākos gados, prognozētais pārdošanas apjomu palielinājums pret bāzes līmeni ir zemāks.
PVN likmes samazināšana pārtikas precēm noteiks ieņēmumu samazināšanos valsts budžetā. Prognozētais PVN ieņēmumu samazinājums valsts budžetā 2008.gadā, ja šogad tiktu samazināta PVN likme, ir 105,95 miljoni latu pie likmes samazinājuma līdz 9% un 155,14 miljoni latu pie likmes samazinājuma līdz 5%.
Kopējais ieguvums no PVN likmes samazināšanas ir pozitīvs, jo patērētāju pārpalikuma palielinājuma un pārdevēju pārpalikuma palielinājuma summa nedaudz pārsniedz PVN ieņēmumu samazinājumu valsts budžetā.
Ja PVN likme tiktu samazināta līdz 9% šogad, prognozētais patērētāju pārpalikuma, kas raksturo patērētāju labklājību, palielinājums būtu 88,55 miljoni latu, bet pārdevēju pārpalikuma, kas raksturo tirdzniecības uzņēmumu ieguvumu, palielinājums būtu 20,85 miljoni latu.
Ja PVN likme tiek samazināta līdz 5%, prognozētais patērētāju pārpalikuma palielinājums ir 128,48 miljoni latu, bet pārdevēju pārpalikuma palielinājums - 31,23 miljoni latu.
Saskaņā ar prognozēm PVN likmes samazināšanas radītais cenu samazinājums pret bāzes līmeni maznodrošināto iedzīvotāju grupā ir 6,1%-6,2%, ja PVN likmes samazinājums ir līdz 9%, un 8,9%, ja PVN likmes samazinājums ir līdz 5%.
Savukārt prognozētais patēriņa apjoma palielinājums pret bāzes līmeni maznodrošināto iedzīvotāju grupā ir 2,0%-2,4%, ja PVN likmes samazinājums ir līdz 9%, un 2,8%-3,4%, ja PVN likmes samazinājums ir līdz 5%.
Tādējādi PVN likmes samazināšanai ir lielāks prognozētā patēriņa palielinājums tieši maznodrošināto iedzīvotāju grupā, lai arī cenu līmeņa samazinājums maz atšķiras no prognozētā vidējā līmeņa visu iedzīvotāju grupai.
Lai arī PVN likmes samazināšana veicina pārtikas preču mazumtirdzniecības cenu samazināšanos, vienlaikus tiek veicināts neliels cenu pirms PVN palielinājums. Saskaņā ar prognozēm mazumtirdzniecības cenu pirms PVN vidējais pieaugums pret bāzes līmeni pārtikai ir 1,6%-2%, ja PVN likmes samazinājums ir līdz 9%, un 2,4%-3%, ja PVN likmes samazinājums ir līdz 5%.
Zinātnieki secinājuši, ka PVN likmes samazināšana pārtikas precēm, visticamāk, vērā ņemami neietekmēs vietējo pārtikas produktu ražotāju konkurētspēju Latvijas tirgū, jo salīdzinoši nelielais pārdošanas apjomu un iepirkuma cenu palielinājums līdzīgi ietekmēs vietējos pārtikas produktu ražotājus un pārtikas produktu importētājus.
Saskaņā ar prognozēm vietējo pārtikas produktu ražotāju realizētās produkcijas vērtība un importēto pārtikas produktu vērtība palielināsies attiecīgi par 2,7%-3,1%, ietverot gan fiziskā apjoma pieaugumu, gan cenas pirms PVN palielinājuma, ja PVN likmes samazinājums ir līdz 9%, un 4,1%-4,6%, ja PVN likmes samazinājums ir līdz 5% pret bāzes līmeni.
Eiropas Komisijas finansētajā pētījumā par samazināto PVN likmju piemērošanu Eiropas Savienības (ES) valstīs, ko publicēja pagājušā gada jūnijā, secināts, ka plašāks samazināto PVN likmju lietojums sektoros, kuri veido ievērojamu izdevumu daļu mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem budžetos, varētu būt ekonomiski efektīvs paņēmiens ienākumu pārdales procesa starp iedzīvotāju grupām ar dažādu ienākumu līmeni veicināšanai.
Tomēr jūtamu rezultātu tas nodrošinās vienīgi valstīs, kur mājsaimniecību budžeta struktūra iedzīvotājiem ar augstiem un zemiem ienākumiem atšķiras būtiski, un tikai to nozaru produktiem, kuru īpatsvaram mājsaimniecību budžetā ir raksturīga stipra negatīva korelācija ar mājsaimniecības ienākumu līmeni, piemēram, pārtikas produktiem.
Zinātnieki pētījumā norādījuši: lai gan samazināto PVN likmju lietojuma paplašināšana būtiski neietekmēs iekšējās kopējās ekonomiskās telpas funkcionēšanu, kopumā šā nodokļa atšķirīga piemērošana dažādās ES dalībvalstīs var būtiski izkropļot konkurences nosacījumus Eiropas kopējā tirgū, tādēļ ES ir izvirzījusi ļoti stingrus nosacījumus nodokļa piemērošanai.
Tomēr ES dalībvalstis ir tiesīgas atsevišķu nozaru un produktu grupām piemērot nevis PVN bāzes likmi, kas nedrīkst būt zemāka par 15%, bet arī pazeminātās, kas nedrīkst būt mazākas par 5%, un paaugstinātās PVN likmes.
Praktiski katra dalībvalsts ir izmatojusi ES normatīvajos aktos piešķirto iespēju noteikt pazeminātās PVN likmes atsevišķām precēm un pakalpojumiem. Kopumā ES dalībvalstīs plaši izmanto pazeminātās nodokļa likmes. Tās pārsvarā ir noteiktas pārtikas produktiem, ūdens resursu izmantošanai, medikamentiem un medicīnas aprīkojumam, grāmatām un periodikai, sociālajiem pakalpojumiem un veselai virknei citu nozaru produktiem.
Gandrīz visās ES dalībvalstīs ir noteiktas pazeminātās PVN likmes pārtikas produktiem, izņemot Latviju, Igauniju, Dāniju un Ungāriju. Tomēr Ungārijas valdība 2007.gada jūlijā paziņoja, ka grib piemērot pazeminātās PVN nodokļu likmes galvenajām pārtikas produktu grupām.
Periodā no 2001.gada 1.maija līdz 2007.gada 1.maijam praktiski visās ES dalībvalstīs PVN likmes ir bijušas nemainīgas. Izņēmumi ir Grieķija, kur tā tika paaugstināta no 8% līdz 9%, Portugāle, kur bāzes likme pārtikai tika palielināta no 17% līdz 21%, un Īrija, kur PVN likmes pārtikai tika būtiski pazeminātas.