Finanšu ministrija norādīja, ka pašlaik spēkā esošais likums joprojām pieļauj izvairīšanos no PVN nomaksas valsts budžetā, ja tiek izmantotas neesošās adresēs reģistrētas ar pievienotās vērtības nodokli apliekamas personas vai izkrāpjot no valsts PVN priekšnodokļa summas, ko darījuma partneris budžetā nemaz nav maksājis. Tāpēc izmaiņas likumā paredz atļaut VID neiekļaut uzņēmumus ar PVN apliekamo personu reģistrā, ja uzņēmumi nebūs sasniedzami to uzrādītajā juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā vai arī nevarēs pierādīt savas iespējas veikt uzņēmējdarbību deklarētajā jomā. Likums arī paredz noteikt nodokļa maksātāju atbildību, ja tie būs atskaitījuši priekšnodokli par darījumiem, kas veikti ar tādiem uzņēmumiem, kuri ar iepriekšēju nodomu nemaksā nodokli vai arī aiz nolaidības vai apzināti rada situāciju, ka nodokli nav iespējams samaksāt. Šādos gadījumos valsts budžetā būs jāmaksā soda nauda 9% vai 18% apjomā no iegādāto preču vai saņemto pakalpojumu vērtības. VID arī būs tiesības aizkavēt pārmaksātā nodokļa atmaksu, ja uzņēmuma darījumu partnerim būs PVN parāds vai arī būs pieņemts lēmums par uzņēmumu maksājamo nodokļu revīziju. Šobrīd likumā paredzēts, ka VID starpība starp aprēķināto nodokli un atskaitāmo priekšnodokli jāatmaksā 30 dienu laikā pēc pieprasījuma un darījumus apliecinošu dokumentu saņemšanas. Valdības sēdē uzņēmēju noraidošo attieksmi pret grozījumiem likumā pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Edgars Korčagins, izsakot aizdomas, ka neviena no Finanšu ministrijas un VID ierosinātajām izmaiņām likumā neveicinās nodokļu iekasēšanu. "Atbildība par pilnīgu nodokļu nomaksu nav jāuzņemas trešajām personām, bet gan nodokļu maksātājam un VID. Turklāt līdz šim nav sakārtota ar PVN apliekamo personu datu bāze, kurā uzņēmēji varētu iegūt informāciju par darījumu partneri, jo VID mājas lapā ietvertā elektroniskā datu bāze nav pilnīga un internets vēl joprojām nav pieejams visos Latvijas reģionos," iepriekš uzsvēra arī konfederācijas ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Bažas, ka likums nedos gaidīto rezultātu, izteica arī vairāki ministri. Tostarp visplašākās diskusijas izraisījās par likuma grozījumos ietverto prasību uzņēmējiem pārliecināties par sadarbības partneru godīgumu - vai tas ir reģistrēts kā PVN maksātājs. "Noziedzīgā ķēdē tiks sodīts pēdējais ķēdes posms - godīgais uzņēmējs," sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Viņam piekrita arī Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, atzīstot, ka situācija ar nodokļu iekasēšanu joprojām ir uzskatāma par ārkārtēju un uzņēmējiem ir jāuzņemas papildu slogs, lai palīdzētu valstij, tomēr norma par darījumu partneru godīguma izpēti ir atbildības pārlikšana no valsts uz uzņēmēju pleciem. Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta vadītāja Gunta Kauliņa un arī VID ģenerāldirektors Kārlis Ketners iebilda, ka tas atvieglos darbu uzņēmējiem. Turklāt par darījumu partnera atrašanos PVN maksātāju reģistrā varēs pārliecināties gan internetā, gan pa telefonu, kā arī pieprasot rakstisku izziņu no VID. Tāpat šāda norma nepieciešama tādēļ ka to prasa Eiropas Savienības direktīvas un no nākamā gada 1.maija uzņēmējiem būs jāpārliecinās ne tikai par Latvijas, bet arī par sadarbības partneru no Eiropas Savienības dalībvalstīm godprātību. Finanšu ministrijas un VID pārstāvji arī norādīja, ka ar šādu likuma pantu tiek noteikts, ka uzņēmējiem jāpievērš uzmanība saviem darījumu partneriem, bet tas nebūt nenozīmē, ka uzņēmējus varēs sodīt, ja viņi to nebūs izdarījuši. Sods gan sekos, ja no VID nelikumīgi tiks prasīta PVN atmaksa, un par tās pamatotību uzņēmēji var būt droši tikai pēc izziņu saņemšanas par sadarbības partneriem. Šim viedoklim pilnībā piekrita Ministru prezidents Einars Repše: "Katram uzņēmējam ir zināms, kurš no viņa sadarbības partneriem ir taisns un godīgs un kurš ir "slīps". Tā ir apzināta sadarbība ar nodokļu nemaksātājiem, un pēc tam blisina actiņas - nezinājām, nevar būt!" Savukārt ekonomikas ministrs Juris Lujāns aizrādīja, ka arguments par Eiropas Savienības prasībām ir nekorekts, jo tās prasa pārliecināties par nodokļu maksāšanas kārtību citā valstī, taču tam nav tiesisku seku, kādas izriet no Finanšu ministrijas ierosinājuma. "Draugi, ja tas ir likumā, tam vairs nav rekomendējošs raksturs, kā jūs sakāt, bet soda raksturs," sacīja Lujāns, aicinot veikt grozījumus valdības noteikumos par PVN piemērošanas kārtību, kurā tad arī būs noteikts, ka uzņēmējiem ir rekomendēts pārliecināties par darījumu partneriem, taču par tā nepildīšanu sodīt nevar. Grozījumi likumā vēl būs jāpieņem Saeimā.