Tā dēvētās franču projekta daudzdzīvokļu ēkas nekustamā īpašuma tirgū ir uzskatāmas par īpašām – gan ar atšķirīgu konstruktīvo risinājumu, gan ar to, ka šo ēku ir ļoti maz un dzīvokļi otrreizējā tirgū parādās ārkārtīgi reti.
Franču projektam tirgū īpaša vieta
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Franču projekta ēkas Rīgā tika būvētas 80. gados, un to nosaukums radies tāpēc, ka ēku būvniecībā izmantotie monolītās betonēšanas veidņi savulaik iegādāti Francijā. Tolaik tur ticis izraudzīts lētākais risinājums no veidņu piedāvājuma klāsta – t.s. tuneļu veidņi, kas, pēc būvniecības speciālistu teiktā, tehniski vairāk esot piemēroti mazstāvu apbūvei, nevis augstceltnēm – protams, ne konstrukciju drošības viedokļa pēc, bet atšķirīgas betonēšanas specifikas dēļ.
Šīs ēkas otrreizējā dzīvokļu tirgū ieņem īpašu vietu, jo piedāvā salīdzinoši augstākas kvalitātes dzīvokļus ar oriģinālāku plānojumu, kas pat mājokļiem ar vienādu skaitu istabu var atšķirties viena stāva ietvaros. Ēkas ir aprīkotas ar liftiem un atkritumu vadu, un visiem dzīvokļiem ir lodžijas.
Tirgū parādās reti
Franču projekta ēkas tika celtas 16–18 stāvu augstumā, un Rīgā to skaits ir ļoti neliels – atsevišķas ēkas tika uzceltas Pļavniekos (Lubānas, Saharova, Ilūkstes ielā) un Purvciemā (Madonas ielā). Kā RB norāda nekustamā īpašuma kompānijas "Latio" tirdzniecības nodaļas vadītāja Vita Gudkova, šīs mājas galvenokārt atrodas labās vietās un tajās ar gadiem ir izveidojies samērā stabils un labs iedzīvotāju kontingents, ko nosacīti var vērtēt virs vidējā līmeņa. Tas, neapšaubāmi, ievērojami ceļ dzīvokļu vērtību šajās mājās.
Vita Gudkova norāda, ka dzīvokļi šajās mājās otrreizējā tirgū nonāk ārkārtīgi reti un tie pat ir īpaši izņēmuma gadījumi, – daudzējādā ziņā tas ir saistīts arī ar māju nelielo skaitu. Tieši tāpēc arī franču projekta ēku dzīvokļiem nav savas izteiktas cenu kategorijas, vienlaikus tie nedaudzie, kas tirdzniecībā parādās, ir ievērojami dārgāki par citu tipveida ēku dzīvokļiem. Jāatgādina, ka šobrīd tipveida dzīvokļu vidējā cena Rīgā jau pārsniedz 900 eiro par kvadrātmetru.
Dzīvokļu tirdzniecības speciāliste Rineta Hermane savukārt stāsta, ka interese no potenciālo pircēju puses par šiem dzīvokļiem esot diezgan liela, taču, tā kā tirgū ilgstoši, pat mēnešiem ilgi, neparādās piedāvājums, tiek meklēti citi risinājumi. "Dzīvokļus franču projekta ēkās pārdot neviens nesteidz – iemesls ir gan salīdzinoši ērtais plānojums, kas liek cilvēkiem justies apmierinātiem ar mājokli, kā arī apstāklis, ka īpašuma vērtība aizvien tikai pieaug," saka R. Hermane.
Viņa piebilst, ka tirdzniecībā savulaik bijis pa kādam 2 vai 3 istabu dzīvoklim; piemēram, nesen franču projekta divistabu dzīvoklis Purvciemā ar nedaudz vairāk kā 50 m2 platību pārdots par 75 000 eiro.
Īpaša betonēšanas tehnoloģija
Franču projekta ēkas tika celtas, izmantojot īpašu monolītās betonēšanas tehnoloģiju. Līdz ar to visa ēka – gan karkass, gan sienas – ir vienota monolītā dzelzsbetona konstrukcija. Padomju laikā tā bija unikāla tehnoloģija, un arī mūsdienās daudzstāvu ēku būvniecībā lielākoties monolītā betona konstrukcijās veido tikai ēku karkasus, savukārt sienas tiek būvētas atsevišķi no blokiem vai paneļiem.
Franču projekta monolītā dzelzsbetona konstrukciju ēkām līdz ar to nav raksturīgas vairākas problēmas, kas piemīt lielpaneļu ēkām, piemēram, sienas ir līdzenākas un viendabīgākas, nav lieku nepatikšanu ar šuvju aizpildīšanu u.tml.
Jāatgādina, ka pirms dažiem gadiem Dzelzavas ielā Purvciemā firma "Venus 13" veica vienas franču projekta mājas rekonstrukciju; ēka bija nostāvējusi nepabeigta vairāk nekā 10 gadu. Rekonstrukcijas gaitā ēka tika aprīkota ar mūsdienīgām inženierkomunikācijām un siltināta, uzlabojot un modernizējot arī fasādes arhitektūru.